• Tweet

Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instance tiesa februāra beigās pasludināja saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga lietā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Kaut arī tiesa savu lēmumu nemotivēja, tā lēma Lembergu apcietināt uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas. Šāda situācija, kas grūti vērtējama par tiesisku, novedusi pie tā, ka politiķa popularitāte sabiedrībā pēc tiesas sprieduma tikai pieaugusi.

Kriminālprocesa likuma 244. pants nosaka, ka procesa virzītājam ir pienākums personai izvēlēties tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs. Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus. Tāpat Kriminālprocesa likums nosaka, ka apcietinājumu kā drošības līdzekļa piemērošanu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Kaut gan saskaņā ar Kriminālprocesa 245. pantu jebkāda drošības līdzekļa piemērošanai jābūt motivētai, it īpaši, ja runājam par smagāko no tiem, Lemberga gadījumā šāda motivācija neizskanēja, kas liek bažīties par tiesiskuma ievērošanu.

Uz beztiesisko situāciju norādījis arī Lemberga advokāts Māris Grudulis, skaidrojot, ka neskatoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta prasībām, Aivars Lembergs joprojām nav informēts par viņam noteiktā apcietinājuma pamatu un iemesliem.

“Lai Lembergam pēc 12 gadu mocīšanas pirmās instances tiesvedībā piemērotu drošības līdzekli apcietinājumu, tiesas rīcībā jābūt ļoti nopietniem un pārliecinošiem argumentiem. Būtiski, ka Lembergs visu 12 gadu laikā ne reizes nav bez attaisnojuma kavējis tiesas sēdes un pa šiem 12 gadiem nav kļuvis arī bīstams sabiedrībai. Neraugoties uz to, 22. februārī Rīgas apgabaltiesas zālē nr. 32 no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces Irīnas Jansones mutes nekādi argumenti tā arī neizskanēja,” norādījis advokāts.

Šāds tiesas lēmums izsaucis sašutumu arī citu tiesību ekspertu vidū. Tai skaitā to komentējis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kas paudis, ka šāda apcietināšana tiesas zālē Latvijai var radīt riskus Eiropas Cilvēktiesību tiesā: “Tam īsti neredzu tiesisko loģiku. Cilvēks gājis uz tiesas sēdēm, nav nekur bēdzis, un, ja gribēja, varēja 12 gadu laikā trīsreiz aizbēgt. Tagad pēkšņi izdomās laisties lapās?”

Turklāt Lemberga apcietināšana notikusi pie apstākļiem, kad pastāv vairāki drošības līdzekļi, tai skaitā aizliegums izbraukt no valsts, drošības nauda, mājas arests u.tml. Tāpat, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, ieslodzījumu vietās pēc iespējas tiek samazināts apcietināto personu skaits un apcietinājumā tiek paturētas faktiski tikai tās personas, kuru atrašanās sabiedrībā ir īpaši bīstama, slepkavas ar nosliecēm, maniaki. Tātad, attiecībā uz Lembergu arī šis punkts nav ievērots.

“Apcietinājums šobrīd tiek piemērots tikai tiem, kas reāli tiek turēti aizdomās par laupīšanu, apzinātu vardarbību, reālu apdraudējumu fiziski līdzcilvēkiem. Esmu kopā ar viņiem un recidīvistiem vienādi “fiziski bīstams”. Visi pārējie izlaisti no cietuma pret drošības naudu. Es vienīgais. Ar citu klātbūtni šovs nesanāk,” paudis pats Lembergs.

Kamēr Lemberga politiskie pretinieki stāvus aplaudē, izmantojot Ventspils mēra apcietināšanu, lai sabiedrības acīs paceltos, patiesā situācija ir pavisam cita – Lemberga popularitāte tikai pieaug.

Politiķis kopš apcietināšanas saņēmis atbalstu ne tikai no ventspilniekiem, kas savākuši parakstus mēra atbrīvošanai, bet arī no visas Latvijas. Par to liecina ne tikai komentāri sociālajos tīklos, bet arī lielā interese par politiķa sūtītajām vēstulēm no cietuma, kā arī iesaiste diskusijas, vai politiķa apcietināšana tik tiešām bijusi tiesiska.

Interesanti, ka sabiedriskie mediji un pētījumu aģentūras vēl nav nākušas klajā ar socioloģiskajām aptaujām par Lemberga reitingu pēc apcietināšanas. Varbūt tās baidās no rezultātiem, kas spilgti izgaismotu to, cik liela sabiedrības daļa nosoda tiesas lēmumu, kas daudzu uzskatā nepamatoti ierobežo tiesības Latvijā populārākajam opozīcijas politiķim.

Foto: F64