• Tweet

Lai arī Lieldienas ir lielākie kristīgās baznīcas svētki un Jēzus Kristus augšāmcelšanās godināšana, novērots, ka reti, kurš politiķis, sveicot sabiedrību Lieldienās to atceras – vairums uzsvaru liek uz pavasara atnākšanu, dabas mošanos un ģimenisku kopā būšanu. Patiesi pārsteidza, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ir šogad vienīgais no nacionālā mēroga politiķiem savā Lieldienu apsveikumā atgādina par Jēzus augšāmcelšanos un dzīvības uzvaru.

Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā tautai Latvijā un pasaulē Lieldienās atzīmē, ka šis īpatnējais, piebremzētais, palēninātais laiks atstās uz mums visiem savu ietekmi. Bet Lieldienu laiks prezidentam simbolizējot atjaunošanos, atdzimšanu, augšupeju, kam seko samērā neveikls teikums, ka “šīs īpatnējās Lieldienas liek mums par to domāt, un mums ir pamats par to domāt”.

Sarūgtina, ka Valsts prezidents savā uzrunā nevis izrāda solidaritāti ar pārējām Eiropas tautām, kas šobrīd smagi cīnās ar pandēmijas izraisītām sekām, bet norāda, ka “Latvija, pateicoties [..] mūsu valsts izsvērtajai politikai, pieder pie tām nedaudzajām pasaules valstīm, kas salīdzinoši labi spēj šo situāciju kontrolēt un vadīt. Tādēļ ir pamatotas cerības, ka Latvija varētu piederēt pie tām valstīm, kuras pirmās atgūsies no krīzes un sāks savu augšupceļu.” Atvainojiet, vai prezidents izsludina sacensību? Uz kā rēķina?

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) sabiedrību Lieldienās sveic vēl lakoniskāk. Bez sava jau milzu popularitāti uzsaukušā teiciena par Lieldienu olu rādīšanu viens otram, viņš vēl aicina šūpoties Lieldienās vieniem, lai līgot varētu visi kopā, jo vīrusam neesot brīvdienu. Protams, ka vīrusiem, baktērijām u.c. mikroorganismiem nav ne darbdienu, ne brīvdienu, bet pakļaut sabiedrības domas tikai rūpēm par roku mazgāšanu un izsargāšanos no vīrusiem nav pārāk iedvesmojoši, īpaši tik lielu svētku laikā.

Lai arī premjera biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan piemin, ka Lieldienas ir kristiešu svētki, taču savā apsveikumā viņš vairāk runā par to, ka Covid-19 izraisītie apstākļi ir nepieredzēti atbilstoši Lieldienu būtībai, proti, norādot uz to, ka šogad svētkus pavadīsim pašu tuvāko cilvēku lokā un savās mājās. Šādu apsveikumu pat varētu nosaukt par smalku mēģinājumu izlaipot un izpatikt visiem – gan liberāļiem, gan konservatīvu uzskatu paudējiem.

Arī izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), kurai latgaliskas saknes, Lieldienās vien aprobežojusies ar skaistu un mierpilnu svētku vēlējumu.

Vienīgais no nacionālā mēroga politiķiem, kurš savā Lieldienu apsveikumā uzsver Jēzus Kristus augšāmcelšanās īpašo notikumu, kas, kā uzskatāms dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi un dāvā mūžīgas dzīvības cerību, ir Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Viņš norāda, ka šobrīd visu mūsu dzīvēs ir iepriekš nebijusi situācija, izjūtas un īpaši savstarpējās komunikācijas apstākļi: “Katrs no mums cenšas rīkoties pēc iespējas atbildīgi, lai ventspilniekus neskartu šī vispasaules epidēmija, šī nebijusī dzīves vide un neredzamais ļaunums, kas var būt arī ļoti tuvu un diemžēl ierobežo mūsu tradicionālo Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētku norisi kolektīvā klātienē.”

Viņš arī atzīmē, ka Ventspils pilsēta svētkiem ir uzkopta un uzposta, lai skaidri apliecinātu, ka vīruss kristīgās pasaules burvīgos svētkus nevar ne atņemt, ne arī ierobežot, jo svētki, pirmkārt, ir mūsu sirdīs. “Šī brīža galvenais aicinājums “Paliec mājās!” ir arī lūgums svinēt svētkus ģimenē. Šoreiz ar lielāku izdomu, ar vēl lielāku mīlestību un uzmanību pret ģimenes lielajiem un mazajiem,” pauž politiķis.

Lembergs no sirds novēl Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus padarīt par notikumu, kas ikdienas ierobežojumus padara, ja ne nepamanāmus, tad vismaz mazāk jūtamus.

Neskatoties uz to, ka Lieldienas ir kristīgās baznīcas gada liturģiskās dzīves kulminācija, nākas secināt, ka ne tikai lielai daļai sabiedrības ir aizmirsies, ka Lieldienām jau sākotnēji ir bijusi dziļi simboliska un kristīgā ticībā sakņota nozīme, bet arī Latvijas politiķiem Lieldienas kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir palikušas otrajā plānā. Vai nebūtu laiks tiem atgādināt šo svētku sākotnējo un patieso būtību?