No LZS izvirzītajiem kandidātiem, harizma un līdera spējas piemīt vien Brigmanim

Straujiem soļiem tuvojoties Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresam arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas turpmāk vadīs LZS un vai kongresa delegātiem maz ir izvēles iespējas?
Kā zināms, sestdien, 13. aprīlī, Jelgavā notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības kongress. Tajā vairāk nekā 300 LZS biedriem būs jāpārvēl partijas priekšsēdētājs, divi partijas priekšsēdētāja vietnieki un desmit valdes locekļi, pa diviem valdes locekļiem no katra reģiona, centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs, centrālā revīzijas komisijas un goda tiesas priekšsēdētājs.
Politiskā spēka priekšsēdētāja amatam izvirzīts pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kā arī LZS valdes loceklis Ringolds Arnītis. Kamēr Krauze un Arnītis ir mazāk zināmi sabiedrībai un visnotaļ ne tik pieredzējuši, Brigmanis sevi šo gadu laikā pierādījis kā harizmātisks un spēcīgs līderis, kurš krīzē nonākušu partiju spējis izveidot vēra ņemamu politisko spēku, kas tiek ievēlēts Saeimā.
“Es uzskatu, ka LZS ir jāpaliek Zaļo un zemnieku savienībā, jo šauri profesionālu partiju laiks – bez sadarbības plašākā politiskā spektrā – pasaulē ir pagājis. LZS lielākas izredzes gūt panākumus ir sadarbībā ar citiem politiskiem spēkiem, nevis vienai pašai. Negribētos, lai LZS ar aiziešanu no ZZS būtu tāpat kā Anglijai ar Brexit, kur ieguvumu ir mazāk nekā zaudējumu. Otrs – partijā ir izveidojusies liela četrdesmitgadnieku paaudze, kuri nav tikuši ievēlēti, un viņiem nav bijušas iespējas sevi izpaust, jo ievēlēti allaž tiek vieni un tie paši. Pamatota ir arī kritika lauksaimniecības politikas jomā – nevar tikai lobēt lielās zemnieku saimniecības, mazās un vidējās atstājot novārtā. Vēl viens ļoti liels stūrakmens, kas ietekmēs LZS turpmākos panākumus, ir, kā partija pozicionēsies administratīvi – teritoriālās reformas jautājumā. Es uzskatu, ka reformas pašvaldību jomā ir vajadzīgas, bet ir nopietni jāvērtē – kādas,” žurnālistiem atzinis Brigmanis.
Jāsaka, ka īsta konkurence uz LZS priekšsēdētāja amatu šobrīd nemaz nav, jo no LZS izvirzītajiem kandidātiem, harizma un līdera spējas piemīt vien Brigmanim. Tātad vēl vismaz vienu termiņu LZS vajadzētu vadīt Brigmanim, kurš attiecīgi arī varētu iedot partijai tālāko attīstības impulsu.
LZS rindās ir ap 1500 biedru. LZS ar Latvijas Zaļo partiju veido politisko apvienību ZZS. Apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Liepājas partiju, partiju “Latvijai un Ventspilij”, kā arī Daugavpils novada partiju.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk