• Tweet

Finanšu ministrija no jauna piedāvās apsvērt ieceri nodokļu reformas ietvaros novirzīt 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atklāja finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).

Kā zināms, noteikt finansējuma avotu veselības jomai pieprasīja koalīcijas partija “Vienotība”, pretējā gadījumā tā nebūtu gatava atbalstīt nodokļu reformu. Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka veselības aprūpei būs jāmeklē pastāvīgs lielāka finansējuma avots un daļa no sociālajām iemaksām ir iespēja, ko ministrija atkal piedāvās apspriest. Kā zināms, premjers šo ideju iepriekš noraidīja.

“Priecāsimies, ja koalīcijas partneriem būs vēl idejas, jo ne jau Finanšu ministrija viena pati noteiks finansējumu veselības aprūpei, jābūt konsensam un nepopulārie lēmumi būs jāpieņem,” pauda ministre.

Kā atzina Reizniece – Ozola, virzīt veselības aprūpei daļu no sociālā nodokļa būtu prātīgi, jo tas būtu ne tikai ieguvums nozarei, bet arī papildu motivācija cilvēkiem maksāt nodokļus. Pēc viņas vārdiem, veselības ministrijai būtu jānosaka, kā to izdarīt labāk, lai pakalpojumus varētu saņemt visi, tomēr tiem, kas maksā nodokļus vairāk un godīgi, pakalpojumi būtu labāki

Jau vēstīts, ka arbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī minimālo algu.

Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uz­ņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.

Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama līdz 2021. gadam.

Foto: Finanšu ministija