• Tweet

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus nodrošinātu un neierobežotu nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazinātu negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu.

To paredz grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA). No 2025. gada 1. janvāra darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA – jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam.

Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kuros NVA pieņem lēmumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti, tāpat noteiktas arī darba devēja tiesības pēc atzinuma saņemšanas. Mēneša laikā no atzinuma saņemšanas dienas darba devējs varēs iesniegt PMLP ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Noteikti arī gadījumi, kuros NVA sniedz atzinumu ar atteikumu atļaut ārzemnieka piesaisti, vienlaikus paredzot darba devējam tiesības atkārtoti vērsties PMLP, nepiesakot brīvu darba vietu 12 mēnešus no NVA sniegtā atzinuma atļaut ārzemnieka piesaisti saņemšanas dienas.

MK noteikumos noteikts, ka NVA atzinumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti sniedz 10 darbdienu laikā no brīža, kad brīvā darba vieta publicēta. NVA atzinums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. NVA pieņemto lēmumu varēs apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu NVA direktoram, NVA direktora pieņemto lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā.

Kā iepriekš informēts, praksē konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām Eiropas Savienības valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu.