No 1.oktobra lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies
Šā gada 1.oktobrī stāsies spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu, nekā līdz šim. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis ir veicināt parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu.
“Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām. Parādsaistības izveidojas pret valsti, privātajiem kreditoriem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Līdzšinējais tiesiskais regulējums nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādos, oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu. Tas veicināja cilvēku vēlmi atbalstīt ēnu ekonomiku, vēloties saņemt atalgojumu “aploksnē”. Jaunais regulējums paredz, ka darba ņēmēju interesēs būs legalizēt visus ienākumus, kas ilgtermiņā arī palīdzēs uzlabot esošo parādnieku sociālās garantijas. Lai palīdzētu parādniekiem tikt laukā no šķietami bezcerīgās situācijas, ir nepieciešams vienkāršs parādu samaksas mehānisms, kas vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū, saņemt legālus ienākumus un ļauj tikt vaļā no nospiedošajām parādsaistībām,” izmaiņu nepieciešamību skaidro tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Turpmāk neatkarīgi no tā, kāda veida parāds ir izveidojies, – ieturējumus veiks visiem parādniekiem vienādi – tikai no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo summu.
Ieturējumu samazināšana
No 1.oktobra parādniekam tiks saglabāta minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks. Tie ir 50% no minimālās mēneša algas, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu. Izmaiņas Civilprocesa likumā nosaka arī ierobežojumu – saglabājamā summa par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem kopā nevar pārsniegt 50% no minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka tiek noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātās darba algas “uz rokas”, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas.
Uzturlīdzekļu parāda piedziņa
Vislielākās pārmaiņas sagaida uzturlīdzekļu parādniekus – izmaiņas paredz, ka neatkarīgi no ienākumu apmēra – uzturlīdzekļu parādnieku situācija pēc 1.oktobra uzlabosies.
Piemērs: parādnieks saņem algu 1000 eiro “uz rokas” jeb neto. Parādnieka apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. Parādniekam ir uzturlīdzekļu parāda piedziņa:
Pašlaik: Parādniekam saglabā 455 eiro, ietur 545 eiro.
Pēc grozījumiem: Parādniekam saglabās 836,50 eiro, ieturēs 163,50 eiro. Ieturējumu samazinājums: no 545 eiro uz 163,50 eiro.
Vairākas parādu piedziņas lietas
Gadījumā, ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, ieturējumus veiks 40% apmērā. Tas nozīmē, ka parādniekam jebkura parāda piedziņas gadījumā tiks saglabāti 50% no minimālās mēneša algas plus 70% vai 60% no atlikušās ienākumu summas neto.
Piemērs: parādnieks saņem algu 1000 eiro “uz rokas” jeb neto. Parādnieka apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. Parādniekam ir divu parādu (uzturlīdzekļu un neatmaksāta aizdevuma) piedziņa:
Pašlaik: Parādniekam saglabā 455 eiro, ietur 545 eiro.
Pēc grozījumiem: Parādniekam saglabās 782 eiro, ieturēs 218 eiro.
Administratīvā soda vai kaitējuma cietušajam krimināllietā piedziņa
Savukārt parādniekam, kuram tiek piedzīts nesamaksāts sods par administratīvo pārkāpumu vai nodarītā kaitējuma kompensācija cietušajam krimināllietā, tiek saglabāta darba samaksa 50% apmērā no minimālās mēneša algas. Papildus par katru apgādībā esošo bērnu tiek saglabāti 15% no minimālās darba algas. Piedziņu veic 30% apmērā no summas, kas pārsniedz saglabājamās darba samaksas apmēru.
Piemērs: parādnieks saņem algu 1000 eiro “uz rokas” jeb neto. Parādnieka apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. Parādniekam ir administratīvā soda piedziņa:
Pašlaik: parādniekam saglabā 500 eiro, ietur 500 eiro.
Pēc 1.oktobra: parādniekam saglabās 836,50 eiro, ieturēs 163,50 eiro. Ieturējumu samazinājums: no 500 eiro uz 163,50 eiro.
Tieslietu ministrija aicina parādniekus neskaidrību gadījumos par parādu piedziņas kārtību un aprēķinu, sazināties ar savu zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš izskaidros, kā mainīsies ieturējumu apmērs konkrētajā piedziņas lietā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk