Neuzticības ēnu pār nacionālistiem izvērš plašāku
Nacionālā apvienība piespiedu kārtā, šķiet, sasniegusi vēl nebijušu rekordu. Pusgada laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) diviem tās ministriem atteicis pielaidi valsts noslēpumam.
Apvienībā šāds SAB lēmums tikai stiprinājis pārliecību, ka Vienotība izmanto savu ietekmi birojā, lai atbrīvotos no politiskajiem konkurentiem, raksta NRA.lv.
Par pirmo SAB upuri kļuva apvienības izvirzītā tieslietu ministre Baiba Broka, kuras mēģinājums apstrīdēt SAB lēmumu Ģenerālprokuratūrā cieta neveiksmi. Tagad ar aicinājumu mainīt biroja lēmumu prokuratūrā spiests vērsties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
SAB likuma pārbaudei atvēlētā termiņa pēdējā dienā pieņēmis par ministru lēmumu – ir pamatotas aizdomas, ka R. Naudiņš nespēs saglabāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Kā jau tas ierasts, paskaidrojumi, kas tieši birojam radījis šādas aizdomas, netiek sniegti ne tikai sabiedrībai, bet arī pašam R. Naudiņam. Nedrīkstēdams arī atklāt, kādus jautājumus pirms lēmuma pieņemšanas viņam uzdevuši biroja darbinieki, R. Naudiņš saka, ka no uzdotajiem jautājumiem viņš nespējot izlobīt atbildi uz jautājumu, kas SAB licis apšaubīt viņa lojalitāti valstij.
Ja neskaita to, ka pirms dažiem gadiem dzimtas uzvārda saglabāšanas dēļ R. Naudiņš mainīja uzvārdu (iepriekš tas bija Ibragimovs), ierindas cilvēka acīm ministra biogrāfijā nav aizdomīgu ierakstu. Viņš pabeidzis Policijas akadēmiju un kādu laiku strādājis Valsts policijā Valmierā.
Savukārt neoficiālās sarunās minēts, ka R. Naudiņam esot aizdomīgi labi kontakti ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Krieviju. Piemēram, pametot darbu policijā, viņš uzsāka darboties šķietami nesavienojamā ar iegūto izglītību jomā – pildīt konsultanta ārvalstu investīciju jautājumos pienākumus SIA N.Bomja maiznīca Lielezers, kuram salīdzinoši īsā laikā palīdzējis izveidot uzņēmumu Krievijā. Savukārt aktīvāko demokrātijas aizstāvju nopēlumu viņš izpelnījās pēc tam, kad devās uz Baltkrieviju, lai piedalītos Saeimas un Baltkrievijas prezidenta sporta kluba savstarpējā hokeja mačā, un vēlāk atteicās piekrist apgalvojumam, ka Saeimas deputātam nenākas spēlēt hokeju ar prezidentu, ko dēvē par pēdējo Eiropas diktatoru. Saeimas Nacionālās drošības komisijā SAB darbinieki neesot uzskaitījuši atteikuma iemeslus, vien paziņojuši, ka tie esot pietiekami nopietni.
Pats R. Naudiņš uzskata, ka atteikuma saņemšana savijas loģiskā ķēdītē ar viņa valdības sēdēs paustajiem iebildumiem par kārtību, kādā tiek pārdota banka Citadele. Līdz brīdim, kad viņš savu kritisko viedokli nebija paudis, SAB viņam esot licis mieru. Arī ministrs nespējot izslēgt versiju, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, līdzšinējā sabiedrotā Vienotība izmanto visus savus resursus, lai diskreditētu politisko konkurentu biedrus.
Saeimas deputātu rindās, piemēram, runā, ka Vienotība esot nopietni apņēmusies vēlēšanās iegūt 35 mandātus, bet šādi mērķi, kurus sasniegt līdz šim nav izdevies nevienam, paģēr līdz šim neizmantotu taktiku un instrumentu iekļaušanu savā priekšvēlēšanu cīņu arsenālā.
Ne R. Naudiņš, ne viņa partija pagaidām neatklāj, kāds būs partijas lēmums, ja Ģenerālprokuratūra neatcels SAB liegumu piekļuvei valsts noslēpumam. Kamēr prokuratūra pārbaudīs SAB lēmuma pamatotību, ministrs savu amatu nepametīšot. Arī premjerministre Laimdota Straujuma neprasīšot viņa demisiju.
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
