• Tweet

Eiroparlamenta deputātes un lesbietes Ulrikes Lunačekas ziņojums par īpašām tiesībām un privilēģijām dažādiem dzimumdzīves dīvaiņiem līdz balsošanai tā arī nenokļuva.

Tā vietā parlaments vakar pieņēma alternatīvu rezolūciju. Mazāk agresīvu. Bīstamā ideja, ka viens bērns tiek dalīts uz trim un vairāk lesbietēm, gejiem vai personām ar nesaprotamu dzimumu, atmesta. Tomēr arī alternatīvā ziņojuma sacerēšanā Lunačeka ir personīgi piedalījusies, un to var manīt. Joprojām tiek runāts par to, ka ģimenei var būt vairākas formas, kas pēc būtības ir pretrunā Latvijas Satversmē nostiprinātajai kārtībai, ka ģimeni un laulību veido tikai sieviete un vīrietis. Parlamenta pieņemtais dokuments satur arī vēl divus citus apsvērumus, par ko Latvijā bijuši ļoti nopietni strīdi. Pirmkārt, homoseksuālisma un citas seksuālās daudzveidības propaganda izglītības iestādēs. Eiropas Komisija rosināta veicināt līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, īstenojot jaunatnes un izglītības programmas. Turklāt dalībvalstīm jāapmainās ar labajiem prakses piemēriem, arī izglītības materiāliem.

Otrs apsvērums visciešākajā veidā saistīts ar Latvijā 2015. gadā iecerēto Eiropraidu, kurā uz seksa svētkiem pulcēsies lesbietes, geji, biseksuāļi, transseksuāļi un interseksuāļi no visas Eiropas. «Dalībvalstīm būtu jānodrošina vārda un pulcēšanās brīvības ievērošana, jo īpaši attiecībā uz praida gājieniem un līdzīgiem pasākumiem, gādājot par to, lai šie pasākumi noritētu saskaņā ar tiesību normām, un dalībniekiem garantējot efektīvu aizsardzību.»

Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle komentē, ka pēc būtības arī šā ziņojuma atvieglotā versija aicina Eiropas Komisiju nepamatoti iejaukties valstu iekšējās lietās, ko savienības dibināšanas līgums paredz atstāt dalībvalstu pašu ziņā: «Šī ir tipiska priekšvēlēšanu situācija. Tā nav likumdošana, kas nāk no Eiropas Komisijas un dalībvalstīm.» Pozitīvā ziņa ir tā, ka nedz Eiropas institūcijām, nedz arī dalībvalstīm rezolūcija neuzliek obligātus pienākumus. Varbūt dokuments tiks pārsūtīts Valsts kancelejai, bet, ko ar to darīt tālāk, esot tikai un vienīgi mūsu pašu darīšana.

Arī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete uzsver, ka šis dokuments ir sarakstīts vēlējuma formā un politiski nav saistošs nevienai dalībvalstij. Taču atšķirībā no Roberta Zīles viņa balsoja par. Viņa pati pazīstot homoseksuālus cilvēkus un zina stāstīt par viņu diskriminācijas gadījumiem. «Šis dokuments uzsver tikai to, ka homoseksuāļiem pienākas tās pašas tiesības, kas heteroseksuāļiem.» Krišjāņa Kariņa skatījumā rezolūcija ir vēl miermīlīgāka un sludina parlamenta viedokli, ka «cilvēkiem vajadzētu būt laipniem citam pret citu».

Ivars Godmanis no Latvijas pārstāvjiem bija vienīgais, kurš atturējās. Citādi ar noraidošu balsojumu viņam nāktos nostāties opozīcijā paša pārstāvētās liberāļu grupas atbalstošajam viedoklim.

Pret balsoja Roberts Zīle, Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis. Arī Latviju pārstāvošais kreisais flangs nav spējis vienoties kopīgā attieksmē netradicionālā seksa jautājumā. Sociālists Alfrēds Rubiks balsojis par, savukārt Tatjana Ždanoka un Aleksandrs Mirskis, drošs paliek nedrošs, balsojumā vispār nepiedalījās. Viņi un vēl 122 Eiropas Parlamenta deputāti.

***

BALSOJUMS

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai

Balsojuma kopējais balsu skaits un Latvijas parlamentārieši

– Par 394

Sandra Kalniete

Krišjānis Kariņš

Alfrēds Rubiks

– Pret 176

Roberts Zīle

Inese Vaidere

Kārlis Šadurskis

– Atturas 72

Ivars Godmanis

Nepiedalījās 124

Tatjana Ždanoka

Aleksandrs Mirskis

Avots: nra.lv /Imants Vīksne