• Tweet

Lai gan saskaņošanas sarunu gaitā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija panākusi šķietamas vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju attiecībā uz streika prasību izpildi, patreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta utml. dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt – valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē. Tas, savukārt, ir licis LIZDA sasaukt Valdes un Padomes sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību.

Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajiem finanšu ietekmes aprēķiniem, LIZDA patreiz secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.

Kopumā LIZDA ir pateicīga IZM par risinājumu rašanu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādē, kā arī par pedagogu darba slodzes balansēšanas uzsākšanā un turpmāko risinājumu piedāvāšanā, bet, iepazīstoties ar ministrijas veiktajiem finanšu ietekmes aprēķiniem, LIZDA ir daudz iebildumu.

Tā, piemēram, valdības rīkojuma projektā “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” tiek definēts, ka: finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūs, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

LIZDA uzsver, ka arodbiedrībai nav pieņemams piedāvātais finansējuma avots, ar kuru nav iespējams nodrošināt darba samaksas pieaugumu akadēmiskajam personālam saskaņā ar piedāvāto grafiku. LIZDA iebilst arī pret vārdiem “efektivizējot izglītības procesu”, jo nav saprotams, ko šis process ietver un kāds no tā tiek plānots finanšu ieguvums.

Valdības dokumentā akcentēts, ka, lai nodrošinātu rīkojuma projekta izpildi, indikatīvi papildu nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 9 039 579 euro, 2024. gadam – 83 458 161 euro, 2025. gadam un turpmāk ik gadu – 138 449 604 euro. LIZDA iebilst pret papildu nepieciešamā finansējuma apmēru, jo saskaņā ar IZM atsūtītajiem aprēķiniem, kas pamato šīs summas, vienā Excel failā šīs summas atspoguļo vispārējai izglītībai nepieciešamo finansējumu, savukārt citā – summās iekļauts nepieciešamais finansējums gan vispārējā izglītība, gan profesionālā izglītība, gan profesionāla ievirze. Nav skaidri norādīts, vai summā 8,50 eiro par 1h tiek iekļauti 22% (ne vairāk kā 15 % administrācijai, ne mazāk kā 7% atbalsta personālam). LIZDA norāda, ka 22% jābūt papildus.

Valdības dokumentos figurē norāde, ka, ņemot vērā skolu tīkla sakārtošanas procesu 2023.-2025.gadā, zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums negarantē proporcionālu mērķdotācijas apmēra uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas pieaugumu.

LIZDA uzsver, ka nav pieņemams IZM piedāvātais finansējuma avots, ar kuru nav iespējams nodrošināt grafikā iekļauto darba samaksas pieaugumu. LIZDA lūdz nodrošināt mērķdotācijas apmēra uz vienu izglītojamo pieaugumu proporcionāli pedagogu darba samaksas likmes pieaugumam. LIZDA uzskata, ka skolu tīkls ir optimizējams, balstoties uz kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem, bet nav pieļaujam darba algas paaugstināšanas sasaiste ar lēmumiem, ko pedagogs nevar ietekmēt.

Ņemot vērā daudzos iebildumus par streika vienošanās prasību izpildei nepieciešamā finansējuma nepietiekamību, LIZDA 8. februārī ir sasaukusi Valdes ārkārtas sēdi, bet 15. februārī plānota arī LIZDA Padomes ārkārtas sēde.

Uz Padomes ārkārtas sēdi ir aicināti ierasties – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja un komisijas deputāti, LR Ministru prezidents, Izglītības un zinātnes ministre, Finanšu ministrs u.c. Tāpat arī organizāciju pārstāvji, kas atbalstīja LIZDA streika pieteikumu, piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Studentu apvienība, biedrība “Vecāku alianse”, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija u.c.

Tāpat aicināti piedalīties arī politisko partiju pārstāvji ar kuriem 2022. gada septembrī tika noslēgtā vienošanās par streika prasību izpildi, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdē pieņemtajam lēmumam.

Jāatgādina, ka 2022.gada 17.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu”, kas paredz risinājumus pedagogu darba slodzes sabalansēšanai un darba samaksas palielināšanai.

Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdē pieņemtais lēmums (Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokols Nr.47, 1.§), paredz, ka:

1. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim sagatavos un noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim”, ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus;
   2. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” tiks skatīts Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī;
   3. Izglītības un zinātnes ministrija tiks noteikta par atbildīgo institūciju pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanā un Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija par līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei tiks noteikts sadarboties ar pašvaldībām un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai;
   4. Lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai, Finanšu ministrija, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, samazinās budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” plānoto finansējumu 2023. gadam par 59 176 924 euro, 2024. gadam un 2025. gadam – 60 256 516 euro, tajā skaitā papildu prasību izpildei attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu slodžu sabalansēšanu un interešu izglītības pedagogu darba samaksas palielināšanu izmantos resora budžeta programmā 11.00. “Demogrāfijas pasākumi” plānoto finansējumu;
   5. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim izstrādās grozījumus normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām, un noteiktā kārtībā iesniegs tos izskatīšanai Ministru kabinetā;
   6. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā atjaunotu fiskālās ietekmes aprēķinu, ievērojot 2022./2023. mācību gada izglītojamo skaita izmaiņas;
   7. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izstrādās vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.

Foto: Saeimas kanceleja