• Tweet

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram uzticēta mantas glabāšana vairākos uzņēmumos, t.sk. Ventspils kriminālprocesa ietvaros, visticamāk, ilgus gadus ne tikai izsaimniekojis sev uzticētos aktīvus, bet, iespējams, finansējis arī sev uzticamus politiķus. Par Meroni ietekmi Latvijas politikā plašsaziņas līdzekļos ir runāts gana daudz, taču Ģenerālprokuratūra līdz šim nav reaģējusi uz šo satraucošo informāciju, nodrošinot šveicietim gluži vai tiesisko imunitāti. 26. oktobra Šveices tiesas lēmums gan varētu būt pagrieziena punkts, ja vien Saeimas politiķi būs apņēmības pilni tikt skaidrībā par visu, kas saistīts ar Meroni darbošanos Latvijas politikas “virtuvē”.

Kā zināms, Meroni cietis sagrāvi Šveicē Cūgas kantona tiesā. Tiesa atzinusi par pamatotu uzņēmuma Ost Service AG un tās akcionāra Anša Sormuļa civilprasību pret Meroni par kompensācijas piedziņu saistībā ar izšķērdēto mantu.

Ņemot vērā faktu, ka Meroni zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu lielā apmērā, sods varētu būt īpaši bargs.

Laikrakstā “Dienas Bizness” žurnālists Sandris Točs norāda, ka Latvijas valsts institūcijas, nezināmu iemeslu dēļ, gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību vairākos Ventspils uzņēmumos. Meroni darbošanās ar viņam kopš 2007. gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Lai arī presē ir pietiekami plaša informācija par Meroni, Ģenerālprokuratūra turpina izlikties neko nemanām, norādot, ka “prokuroru rīcībā nav pārbaudītu un ticamu pierādījumu, ka Meroni būtu veicis prettiesiskas darbības ar viņa glabāšanā nodoto arestēto mantu”.

Tajā pašā laikā Šveices tiesas lēmums var kalpot kā drošs apliecinājums, kuru vairs nevarēs ignorēt. Ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūra visu šo laiku ir Meroni ļāvusi netraucēti darboties pēc saviem ieskatiem, kas neapšaubāmi met ēnu pār konkrētiem prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekiem, šķiet, vienīgā izeja noskaidrot patiesību būtu organizēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Lai tad tā arī noskaidro, cik dziļi šis astoņkājis ir iebāzis savus taustekļus mūsu parlamentārās demokrātijas pamatos.

Likums nosaka, ka Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ņemot vērā, ka šobrīd, valdības izveides peripetiju dēļ, Saeimas darbs ir apgrūtināts, politiķiem būtu pēdējais laiks rīkoties, lai noskaidrotu, kāda ir Meroni patiesā ietekme Latvijas politikā.

Nav pieļaujama situācija, ka kāds par mantas izšķērdēšanu lielā apmērā tiesāts ārzemnieks rīkojas ar mūsu valsts mantu, finansē politiķus un pēc būtības nosaka politisko dienaskārtību visā Latvijā.

Foto: F64