• Tweet

Arvien skaļākas izvēršas diskusijas ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Kamēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) reformu nepieciešamību skaidro ar studiju programmu skaita samazināšanu un budžetu līdzekļu sabalansēšanu, pieaug bažas, ka ministra nosauktie iemesli ir tikai pievilkti klāt aiz matiem. Par to liecina gan fakts, ka ministrija līdz pat šai dienai nav spējīga uzrādīt akadēmijas reformas plānu un izklāstīt loģiskus argumentus, gan nesenais paziņojums, ka Latvijas Universitāte un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) varētu prasīt valdībai kompensācijas par zaudējumiem, kas radīsies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentu pārņemšanas rezultātā.

Lai arī LU rektors Indriķis Muižnieks noliedz izskanējušās ziņas, ka Latvijas Universitātes finanšu stāvoklis ir nestabils un, lai attīstītu augstskolu ieplānota RPIVA reorganizācija, arvien vairāk faktu norāda, ka akadēmijas reformas plāna pamatā tomēr varētu būt slēptas finanšu intereses. Uz to norāda arī nesenais paziņojums, ka LU tuvākajā nākotnē paredzējusi pārdot vai iznomāt augstskolas īpašumus, lai naudu ieguldītu tās attīstībā, savām vajadzībām atstājot vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19, Rīgā.

Kā žurnālistiem norāda I.Muižnieks, Zinātnes māja, kuru iecerēts pabeigt 2019. gada beigās, taps par Eiropas Savienības fondu naudu (LU līdzfinansējums 5%), plānojot tajā kopumā tērēt ap 41 miljonu eiro. Savukārt rakstu māju, uz kurieni pārcelsies humanitāro un sociālo zinātņu studenti, iecerēts būvēt, ņemot aizdevumu uz 25 gadiem. Augstskolai ir paredzēti lieli attīstības plāni, kurus tā plāno īstenot, izmantojot ES fondu finansējumu. Lai arī iepriekš I.Muižnieks noliedzis, ka Latvijas Universitāte būtu nonākusi finanšu grūtībās, rektora teiktais par to, ka “pietiek stagnēt un lāpīt vecos caurumus” liek noprast, ka patiesā situācija augstskolai nav pārāk spoža.

Viņš uzsver, ka robs budžetā izveidojies tāpēc, ka naudas plūsma no ES fondiem neienāk LU budžetā nekavējoties. Muižnieks gan nepaskaidro, kāpēc izveidojusies šāda situācija un, ko iecerēts darīt, lai nākotnē atvieglotu finanšu slogu pēc tam, kad īpašumi tiks pārdoti. Pērn LU centās izsolīt arī Bioloģijas fakultātes ēkas Kronvalda bulvārī 4 nomas tiesības, bet bez rezultātiem, jo potenciālajiem pretendentiem piedāvājums šķitis nesamērīgi dārgs. Prasītā nomas maksa par namu bija 30 000 eiro mēnesī, 100 000 eiro drošības nauda, un līdz 2019. gadam ieguldīt vismaz miljons eiro ēkas remontā, to saskaņojot ar LU. Nosauktās summas gan rada bažas, vai ēku vispār bija ieplānots iznomāt, jo ikvienam skaidrs, ka šādas prasības nebūtu izdevīgas potenciālajam investoram.

Šāds finanšu zirnekļu tīkls, kurā iekļuvusi LU, rada bažas, ka varbūt universitāte jau no sākta gala paļāvusies uz RPIVA reorganizāciju kā sava finansiālā stāvokļa glābēju. Pagājušā gada nogalē RPIVA uzkrājumi investīcijām sasniedza četrus miljonus eiro, kas, pievienojoties LU, līdzās citām saistībām nonāktu LU rīcībā. Augstskolas piepešie attīstības plāni to tikai apliecina. Arī IZM gatavība par katru cenu panākt RPIVA likvidāciju, to nepaskaidrojot ar loģiskiem argumentiem, skaidri norāda uz varbūtību, ka vienošanās par RPIVA likvidāciju noslēgta slepeni un tā, lai galvenā reorganizācijas ieguvēja būtu Latvijas Universitāte.

Ar RPIVA reorganizāciju gan, iespējams, nebūs gana, lai glābtu ne pārāk spožā finanšu stāvoklī nonākušo Latvijas Universitāti un zinātāji norāda, ka klusībā tiek plānota vēl vairāku augstskolu reorganizācija.

Foto: LU