Nemainot valsts finansējumu, 2020. gadā ceļu remontdarbu apjoms samazināsies trīskārši
Nemainot valsts ceļu tīklu un valsts budžeta finansējuma apjomu, 2020. gadā valsts ceļu remontdarbiem no budžeta būs pieejami vien 75 milj. eiro, un ceļu remontdarbu apjoms samazināsies trīskārši. Par šo summu ir iespējams veikt remontdarbus uz 450 km ceļu.
Eiropas Savienības (ES) plānošanas periods noslēgsies 2020. gadā, un pagaidām nav zināms, vai un cik naudas no ES būs pieejams vēlāk. Šī plānošanas perioda Kohēzijas fonda ceļu būvniecības projekti tiks pilnībā realizēti jau 2018. gadā, bet 2019. gadā tiks realizēti arī visi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie projekti.
2020. gadā valsts autoceļiem būs pieejams tikai valsts budžeta finansējums, un valsts budžeta bāzē tas ir plānots 159 milj. eiro apmērā, no tiem 84 milj. eiro ceļu uzturēšanas darbiem (ceļu tīrīšanai ziemā, ceļmalu sakopšanai, bedrīšu labošanai u.c.) un kapitālieguldījumiem (remontdarbiem) atliks vien 75 miljoni eiro.
Kopumā valsts pārziņā ir 20 122 km ceļu, no kuriem vairāk nekā 11 tūkstoši ir ar grants segumu. Galvenās nozīmes autoceļu kopējais garums ir 1672 km.
Kā zināms, šodien Jūrmalā notiek ikgadējā ceļinieku konference “Latvijas ceļi nākamajos 100 gados”.
Konferencē piedalās vairāk nekā 200 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.
Foto: Satermedia/https://pixabay.com/en/users/Satermedia-600417/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk