Nelegālais alkohols Latvijā – 40% no tirgus
Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm, nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35–40 procentus.
Nacionālā veselības dienesta veiktais pētījums liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu alkohola iegādi tikai no 21 gada vecuma. Savukārt Saeimā izveidotā darba grupa bērnu un jauniešu aizsardzībai no alkoholisko dzērienu kaitīgās ietekmes rosina jauniešiem no 18 līdz 25 gadu vecumam prasīt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja viņi vēlas iegādāties alkoholu. «Uzskatu, ka problēmas risināšanā nelīdzēs ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādē, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18 līdz 25 gadu vecumam pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu. Prioritāte numur viens nozarei joprojām ir – pārdomāta un izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana. Tāpat jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība tiem, kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem, sacīja SIA ALTIA Latvia tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,16 miljoniem latu jeb gandrīz 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. To ietekmējis gan 2011. gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums «pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem», gan tas, ka legālā alkoholisko dzērienu patēriņš pamazām nostabilizējas.
«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešos mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3–5% kāpums. Pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secināja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 9% palielinājusies alkoholisko kokteiļu realizācija, par 16% – konjaka un brendija, par 29% – viskija patēriņš. Tajā pašā laikā oficiāli iegādātā degvīna un vīna apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir sarukuši attiecīgi par četriem un diviem procentiem.
«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību – tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras, piemēram, konjaks un viskijs, šā gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to – arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» teica SIA LIVIKO ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.
***
Uzziņai
2012. gada populārāko alkoholisko dzērienu TOP
• Alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons
• Sidrs Fizz
• Dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis
• Brendijs Bonaparte
• Alkoholiskais kokteilis Dins
• Stiprinātais vīns Agdam
• Dzirkstošais vīns Bosca
• Sidrs Lucky Doog
• Degvīns 3 graudu
• Vīns Kagors
***
Alkohola realizācijas izmaiņas % pret 2011. gada I pusgadu
Alkoholiskie kokteiļi +8,7
Rums, tekila, Melnais balzams u. c. +9,5
Degvīns –3,6
Dzirkstošais vīns +4,3
Konjaks, brendijs +15,6
Liķieris +8,4
Vīns –2,5
Stiprinātais vīns +11,7
Viskijs +28,7
Avots: VID
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Praktiskas pārdošanas stratēģijas vienā dienā – PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2026
Mūsdienās pārdošana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka – klienti ir informētāki, konkurence pieaug, un tradicionālās metodes vairs nedod iepriekšējos rezultātus. Uzņēmumiem, kas vēlas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk