Nelegālais alkohols Latvijā – 40% no tirgus
Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm, nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35–40 procentus.
Nacionālā veselības dienesta veiktais pētījums liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu alkohola iegādi tikai no 21 gada vecuma. Savukārt Saeimā izveidotā darba grupa bērnu un jauniešu aizsardzībai no alkoholisko dzērienu kaitīgās ietekmes rosina jauniešiem no 18 līdz 25 gadu vecumam prasīt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja viņi vēlas iegādāties alkoholu. «Uzskatu, ka problēmas risināšanā nelīdzēs ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādē, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18 līdz 25 gadu vecumam pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu. Prioritāte numur viens nozarei joprojām ir – pārdomāta un izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana. Tāpat jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība tiem, kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem, sacīja SIA ALTIA Latvia tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,16 miljoniem latu jeb gandrīz 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. To ietekmējis gan 2011. gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums «pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem», gan tas, ka legālā alkoholisko dzērienu patēriņš pamazām nostabilizējas.
«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešos mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3–5% kāpums. Pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secināja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 9% palielinājusies alkoholisko kokteiļu realizācija, par 16% – konjaka un brendija, par 29% – viskija patēriņš. Tajā pašā laikā oficiāli iegādātā degvīna un vīna apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir sarukuši attiecīgi par četriem un diviem procentiem.
«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību – tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras, piemēram, konjaks un viskijs, šā gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to – arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» teica SIA LIVIKO ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.
***
Uzziņai
2012. gada populārāko alkoholisko dzērienu TOP
• Alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons
• Sidrs Fizz
• Dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis
• Brendijs Bonaparte
• Alkoholiskais kokteilis Dins
• Stiprinātais vīns Agdam
• Dzirkstošais vīns Bosca
• Sidrs Lucky Doog
• Degvīns 3 graudu
• Vīns Kagors
***
Alkohola realizācijas izmaiņas % pret 2011. gada I pusgadu
Alkoholiskie kokteiļi +8,7
Rums, tekila, Melnais balzams u. c. +9,5
Degvīns –3,6
Dzirkstošais vīns +4,3
Konjaks, brendijs +15,6
Liķieris +8,4
Vīns –2,5
Stiprinātais vīns +11,7
Viskijs +28,7
Avots: VID
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk