Nelegālais alkohols Latvijā – 40% no tirgus
Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm, nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35–40 procentus.
Nacionālā veselības dienesta veiktais pētījums liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu alkohola iegādi tikai no 21 gada vecuma. Savukārt Saeimā izveidotā darba grupa bērnu un jauniešu aizsardzībai no alkoholisko dzērienu kaitīgās ietekmes rosina jauniešiem no 18 līdz 25 gadu vecumam prasīt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja viņi vēlas iegādāties alkoholu. «Uzskatu, ka problēmas risināšanā nelīdzēs ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādē, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18 līdz 25 gadu vecumam pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu. Prioritāte numur viens nozarei joprojām ir – pārdomāta un izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana. Tāpat jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība tiem, kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem, sacīja SIA ALTIA Latvia tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,16 miljoniem latu jeb gandrīz 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. To ietekmējis gan 2011. gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums «pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem», gan tas, ka legālā alkoholisko dzērienu patēriņš pamazām nostabilizējas.
«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešos mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3–5% kāpums. Pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secināja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 9% palielinājusies alkoholisko kokteiļu realizācija, par 16% – konjaka un brendija, par 29% – viskija patēriņš. Tajā pašā laikā oficiāli iegādātā degvīna un vīna apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir sarukuši attiecīgi par četriem un diviem procentiem.
«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību – tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras, piemēram, konjaks un viskijs, šā gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to – arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» teica SIA LIVIKO ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.
***
Uzziņai
2012. gada populārāko alkoholisko dzērienu TOP
• Alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons
• Sidrs Fizz
• Dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis
• Brendijs Bonaparte
• Alkoholiskais kokteilis Dins
• Stiprinātais vīns Agdam
• Dzirkstošais vīns Bosca
• Sidrs Lucky Doog
• Degvīns 3 graudu
• Vīns Kagors
***
Alkohola realizācijas izmaiņas % pret 2011. gada I pusgadu
Alkoholiskie kokteiļi +8,7
Rums, tekila, Melnais balzams u. c. +9,5
Degvīns –3,6
Dzirkstošais vīns +4,3
Konjaks, brendijs +15,6
Liķieris +8,4
Vīns –2,5
Stiprinātais vīns +11,7
Viskijs +28,7
Avots: VID
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālāk