Nelegālais alkohols Latvijā – 40% no tirgus
Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm, nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35–40 procentus.
Nacionālā veselības dienesta veiktais pētījums liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu alkohola iegādi tikai no 21 gada vecuma. Savukārt Saeimā izveidotā darba grupa bērnu un jauniešu aizsardzībai no alkoholisko dzērienu kaitīgās ietekmes rosina jauniešiem no 18 līdz 25 gadu vecumam prasīt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja viņi vēlas iegādāties alkoholu. «Uzskatu, ka problēmas risināšanā nelīdzēs ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādē, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18 līdz 25 gadu vecumam pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu. Prioritāte numur viens nozarei joprojām ir – pārdomāta un izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana. Tāpat jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība tiem, kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem, sacīja SIA ALTIA Latvia tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,16 miljoniem latu jeb gandrīz 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. To ietekmējis gan 2011. gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums «pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem», gan tas, ka legālā alkoholisko dzērienu patēriņš pamazām nostabilizējas.
«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešos mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3–5% kāpums. Pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secināja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji.
VID Akcīzes pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 9% palielinājusies alkoholisko kokteiļu realizācija, par 16% – konjaka un brendija, par 29% – viskija patēriņš. Tajā pašā laikā oficiāli iegādātā degvīna un vīna apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir sarukuši attiecīgi par četriem un diviem procentiem.
«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību – tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras, piemēram, konjaks un viskijs, šā gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to – arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» teica SIA LIVIKO ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.
***
Uzziņai
2012. gada populārāko alkoholisko dzērienu TOP
• Alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons
• Sidrs Fizz
• Dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis
• Brendijs Bonaparte
• Alkoholiskais kokteilis Dins
• Stiprinātais vīns Agdam
• Dzirkstošais vīns Bosca
• Sidrs Lucky Doog
• Degvīns 3 graudu
• Vīns Kagors
***
Alkohola realizācijas izmaiņas % pret 2011. gada I pusgadu
Alkoholiskie kokteiļi +8,7
Rums, tekila, Melnais balzams u. c. +9,5
Degvīns –3,6
Dzirkstošais vīns +4,3
Konjaks, brendijs +15,6
Liķieris +8,4
Vīns –2,5
Stiprinātais vīns +11,7
Viskijs +28,7
Avots: VID
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk