• Tweet

Otrdien, 28. februārī, Rīgas mērs Nils Ušakovs nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka, kura visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir bez saimnieka, jāatdod Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

“Rīgas dome šobrīd ēku uztur, veic nelielus remontdarbus. Taču pilnu, piemēram, lifta vai ērģeļu rekonstrukciju mēs gan nevaram. Ēka mums nepieder. Piesaistīt līdzekļus no Eiropas fondiem arī nevaram – tā paša iemesla dēļ. Un tieši tā paša iemesla dēļ to nevar arī luterāņi. Ja ēkas īpašuma tiesību jautājums netiks atrisināts pārskatāmā nākotnē, tad Svētā Pētera baznīcas ēka turpinās pamazām brukt. Un mēs to būsim spiesti vērot no malas,” nepieciešamību ēku atdot luterāņiem pamato Ušakovs.

Ideja par baznīcas atgriešanos tās patiesajiem īpašniekiem savā būtībā nav slikta, taču, ja Rīgas mērs paskatītos vēsturē, tad zinātu, ka patiesībā Svētā Pētera baznīcas ēka, kura celta 1209. gadā, pieder Katoļu baznīcai. Kā liecina vēsture, līdz 1524. gadam tas bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam Rīgas luterāņu Sv. Pētera vācu draudzes dievnams, kopš 1991. gada Pētera baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas Rīgas Sv. Pētera draudzes luterāņu dievnams. Atdodot baznīcu Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, tā netiktu atgriezta tās patiesajam īpašniekam, skatoties pēc vēsturiskās taisnības.

Rīgas mērs, kurš acīmredzot ir politisko norišu un tuvojošos pašvaldību vēlēšanu pārņemts, var necerēt sagaidīt katoļu piketus vai skaļus protestus. Cienot savus brāļus luterāņus, katoļi iestājas par vienlīdzīgām tiesībām abām konfesijām. Lai arī Rīgas Sv. Pētera baznīca vēsturiski ir katoļu īpašums un šodien tur apglabāti katoļu garīdznieki, to pārstāvji netaisās iesaistīties politiskajās varas spēlēs, tik vien to, ka nebalsot par Ušakovu un viņa pārstāvēto politisko spēku gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā.

Kāpēc gan Rīgas mērs pēc tik daudziem gadiem apsvēris Rīgas Sv. Pētera baznīcas atdošanu luterāņiem? Atbilde meklējama tajā pašā paziņojumā, kurā Nils Ušakovs norāda, ka vēlētos piepildīt ieceri atdot pareizticīgajiem Rīgas Svēta Pētera un Pāvila baznīcu, kur patlaban atrodas Ave Sol koncertzāle. Solot savu ieceri izpildīt, ir skaidrs, ka Rīgas mērs par sava amata krēslu cīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Un tieši izpatikšana pareizticīgajiem ir galvenais mēra mērķis, taču, lai nomaskētu savas intereses, tiek piesaukti arī luterāņi.

Tikmēr katoļu iecerē ir šo dievnamu izmantot vienlīdzīgi ar luterāņiem, un baznīca, kurā cieņpilni var pastāvēt abas konfesijas, būtu brīnišķīga dāvana Rīgai Reformācijas 500. gadadienā.