• Tweet

Veselības ministrija no nākamā gada plānojusi onkoloģijas pacientiem nepieciešamās ķīmijterapijas zāles atkal iegādāties centralizēti. Par šādu ieceri neizpratnē ir ārstu, onkologu, aptieku un farmaceitu profesionālās apvienības, taču, neraugoties uz iebildēm, Veselības ministrija turpina virzīt ieceri izskatīšanai valdībā. Pašlaik pacienti šīs zāles var saņemt aptiekās pret ārsta izrakstītu recepti, un problēmas līdzšinējā kārtībā līdz šim vairāku gadu garumā nav konstatētas. Ārstus un pacientus māc bažas, ka aiz vāji argumentēta ietaupījuma – 260 tūkstošiem eiro gadā – tiek maskētas citas intereses un tā rezultātā vēža pacienti kādā brīdī var palikt vispār bez zālēm.

Jāatgādina, ka iecere nav jauna – Veselības ministrija savulaik atteicās no centralizētā ķīmijterapijas zāļu iepirkuma, atzīstot to par neefektīvu. Uz nelietderīgiem zāļu uzkrājumiem, kuri pēc derīguma termiņa beigām bija jāiznīcina, savulaik norādījusi arī Valsts kontrole. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis atgādina, ka “tāda kārtība jau bija līdz 2007. gadam, kad to atcēla pārāk lielu korupcijas risku dēļ», un aicina aizdomāties, kam šādas izmaiņas ir izdevīgas? Svarīgi piebilst, ka onkoloģijas medikamenti ir vieni no dārgākajiem kompensējamiem medikamentiem. Tāpēc mediķu sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc un ar kādu nolūku valdībā tiek virzītas šādas izmaiņas, kas uzliek papildu slogu slimnīcu ārstniecības un administratīvajam personālam, kā arī grauj jau izveidotu sistēmu, kas pašlaik labi darbojas.

Ministrijas argumenti

Valsts sekretāru sanāksmē maijā izsludinātie Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra parenterāli ievadāmās (injicējamās) ķīmijterapijas zāles, kuru iegāde apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, tiks iepirktas centralizēti. Veselības ministrijas speciāliste Agnese Zarāne norāda: tā kā šīs zāles ir iekļautas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas sarakstā, to izsniegšanu nodrošina aptieka, tomēr pacientam šīs zāles ir ievadāmas tikai stacionāra vai dienas stacionāra apstākļos attiecīgā ārsta speciālista uzraudzībā. Šajā procesā Veselības ministrija saskatījusi risku. «Ņemot vērā, ka šīs zāles pacients iegādājas aptiekā un dodas uz ārstniecības iestādi, lai zāles ievadītu, un reizēm zāles tiek izrakstītas vairākiem kursiem, tādēļ tās tiek uzglabātas mājās, tāpēc pastāv risks, ka zāļu neatbilstošas uzglabāšanas dēļ posmā starp iegādi aptiekā un ievadīšanu stacionārā vai dienas stacionārā varētu tikt izmainīta zāļu efektivitāte un lietošanas drošība,» ministrijas nostāju skaidro A. Zarāne. Taču realitātē tā nenotiek – ārstiem ir zināmi zāļu uzglabāšanas nosacījumi, un receptes tiek izrakstītas, ņemot vērā šos apstākļus, turklāt parasti pacienti zāles iegādājas slimnīcu aptiekās, no kurām uzreiz dodas uz slimnīcu tās injicēt.

Pacienti cietīs no iepirkumu pārsūdzībām

Nozares asociācijas ir neizpratnē par sasteigtajām pārmaiņām, uzsverot, ka dialogs par šo tēmu nenorit un it kā identificētās problēmas, kas, visticamāk, realitātē nemaz nepastāv, netiek apspriestas, diskutējot par citu veidu, kā tās risināt. Onkologu asociācija norāda, ka šīs ķīmijterapijas zāles ir pieejamas ārstniecības iestāžu aptiekās, tāpat ir vairumtirdzniecības uzņēmumi, kuri medikamentus piegādā tieši pacientam. Ieviešot jauno kārtību, pastāv nopietni riski vēža pacientiem savlaicīgi nenodrošināt nepieciešamos medikamentus, piemēram, iepirkuma pārsūdzību vai sliktas plānošanas dēļ. Pieredze rāda, ka ir ļoti sarežģīti prognozēt nepieciešamo medikamentu apjomu, lai gada ietvaros nodrošinātu katra konkrēta pacienta nepieciešamo zāļu apjomu tieši tad, kad tas ir nepieciešams.

Iepirkumu likumdošana Latvijā ir izveidota tā, ka jebkuram iepirkumu dalībniekam ir tiesības apstrīdēt iepirkuma komisijas pieņemtos lēmumus, neapšaubot iepirkumu likumdošanas jēgu un būtību. Īstenojot injicējamo ķīmijterapijas zāļu iegādes sistēmas maiņu, pastāv risks onkoloģijas pacientiem palikt bez nepieciešamajiem medikamentiem, ja gadījumā kāds no iepirkumiem tiek ierauts laikietilpīgās tiesvedībās un pārsūdzībās. Onkoloģijas pacientiem medikamenti ir akūti nepieciešami uzreiz pēc slimības diagnosticēšanas. Viņi nevar gaidīt, kad tiks atrisināts strīds par medikamentu iepirkumu. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis arī atgādina, ka lielu apjomu iepirkumu organizēšana bieži vien ir saistījusies ar palielinātiem korupcijas riskiem, un tas bija viens no apsvērumiem, kura dēļ savulaik notikusi pāreja uz pašreizējo zāļu iegādes sistēmu.

Asa kritika

Asi Veselības ministrijas ieceri kritizē Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš nosauc arī vairākus citus riskus, par ko ministrija nedomā vai pat speciāli nedomā, lai izpatiktu kādam, kas ir ieinteresēts šādu grozījumu tapšanā. «Ministrijas virzītajām izmaiņām ir pilnīgi citas konsekvences. Ja līdz šim par vienu vai otru onkoloģisku zāļu neesamību atbildēja Nacionālais Veselības dienests, tad ar šo reformu atbildība būs pārkrauta uz onkologu pleciem. Ministrija un tās padotības iestādes vienkārši atmetīs ar roku – mēs esam iepirkuši zāles par x miljoniem, ejiet pie ārstiem un prasiet. Sīkums, ka konkrētajam pacientam konkrētās zāles neesam iepirkuši.

Sīkums, ka nopirkām zāles desmit pacientiem, bet vajadzēja simts pacientiem. Sīkums, ka iepirkumu it kā sastādīja ierēdņi, bet patiesībā – ieinteresētie vairumtirgotāji,» saka P. Apinis. «Vēlos atgādināt, ka Latvijā valsts centralizēts iepirkums ir problemātisks, ne tikai iegādājoties lētākos – sāļākos, sintētiskākos, importētos – produktus bērnudārzu audzēkņu, karavīru vai cietumnieku ēdināšanai, ne tikai iegādājoties būvmateriālus vai piedāvājumu Krišjāņa Barona ielas remontam, bet arī iegādājoties medikamentus. Visur, kur politiķi un ierēdņi kaut ko dara profesionāļu vietā, agri vai vēlu atnāk ciemos korupcija vai nekompetence.»

Iepirkums parasti nozīmē vairākus piedāvājumus, kur izvēlas piedāvājumu ar zemāko cenu, bet pārējiem pretendentiem ir tiesības iepirkuma rezultātu apstrīdēt. Onkoloģijā tas nozīmēs – zāles nebūs trīs, četrus mēnešus, kamēr tiks izskatīta sūdzība. «Var jau ignorēt tos ļaunos apstrīdētājus, jo viņi neļauj laikā piegādāt medikamentus. Bet agri vai vēlu valsts iestādē iepirkums nozīmē iegādāties preci no politiski vēlamākā kandidāta. Un šajā gadījumā apstrīdēšana nozīmē godprātīgu rīcību pret lielāku vai mazāku korupciju,» uzsver P. Apinis, «būtībā ministrijas ierēdņu vēlme mainīt iepirkumu ir cīņa starp ierēdniecību un profesionāļiem. Ministrija un Nacionālais Veselības dienests uzskata, ka viņi ir tiesīgi noteikt, kādus tieši pretvēža medikamentus iepirkt un cik daudz.»

Daudz neatbildētu jautājumu

Jāņem vērā, ka Latvijā tradicionāli apstrīd iepirkumu rezultātus un termiņi, kamēr tiek izskatītas sūdzības, ir diezgan gari. Neatkarīgā nesen rakstīja, ka iepirkuma pārsūdzības dēļ par pusgadu aizkavējās vēstuļu izsūtīšanas iepirkums vēža skrīningam, kā rezultātā daudzas sievietes pagājušajā gadā laikus nesaņēma uzaicinājumu veikt pārbaudes un nozīmīgi kritās skrīninga atsaucības rezultāti. Nav šaubu, ka vēstuļu izsūtīšanu uz profilaktiskajām pārbaudēm un ķīmijterapijas zāļu iepirkumus nevar likt vienos svaru kausos, jo sekas, kas izriet no tā, ka pacientiem savlaicīgi nebūs pieejamas nepieciešamās zāles, ir krietni bīstamākas. Taču – kurš par to uzņemsies atbildību?

Veselības ministrijā minētie argumenti netiek uzskatīti par problēmu un tiek klaji ignorēti. Tāpat – arī korupcijas riskus iepirkumos ministrija nesaskata. Ministrijā skaidro: «Paredzam, ka iepirkuma rezultātā panāksim zemāku zāļu cenu, jo nebūs aptiekas uzcenojuma, būs lielāks zāļu apjoms, un tas ļaus esošā finansējuma ietvaros nodrošināt zāles lielākam pacientu skaitam,» saka A. Zarāne. Veselības ministrija akcentē ietaupījumu, taču noklusē citu jaunās kārtības aspektu – ķīmijterapijas zāles ir veselam cilvēkam bīstamas, un to šķaidīšanai nepieciešams nodrošināt gan īpaši aprīkotas telpas, gan speciālas ierīces, gan atbilstoši apmācītu un nodrošinātu personālu. Citur pasaulē to dara farmaceiti, taču Latvijā tas tiks uzkrauts medicīnas māsām. Māc šaubas, vai tiks apmaksāts papildu veicamais un nodrošināti darba apstākļi, lai nepakļautu lielam riskam medicīnas māsu veselību, neatbilstoši veicot zāļu šķaidīšanu.

Ārstus uztrauc arī situācija, kāda var izveidoties pēc jauno izmaiņu stāšanās spēkā, proti, nozares profesionāļu vidū valda uzskats, ka Latvijā finansējums onkoloģisko medikamentu iegādei ir nepietiekams, pat kritisks saistībā ar moderniem jaunās paaudzes medikamentiem. Pašlaik nav nekādu mehānismu jaunu, inovatīvu medikamentu iekļaušanai valsts kompensējamo medikamentu sistēmā, vēl mazāku iespēju tos saņemt Latvijas pacientiem būs tad, kad tiks ieviesta jaunā centralizētā medikamentu iegādes kārtība. Vērtējot daudzos neskaidros jautājumus, ir skaidrs, ka, virzot šos grozījumus, pacientu intereses Veselības ministrijā, visticamāk, nav liktas pirmajā vietā. Rodas daudz jautājumu, vai pavirši pamatotais finansiālais ietaupījums uzlabos vai – tieši pretēji – tikai pasliktinās pacientu stāvokli un ārstniecības iestāžu personāla darba apstākļus.

***

Uzziņai

Onkoloģisko pacientu ārstēšana

• Gada laikā ļaundabīgie audzēji pirmo reizi mūžā tiek diagnosticēti vairāk nekā 11 tūkstošiem pacientu, uzskaitē kopumā ir 74 540 pacientu.

• 2016. gadā ambulatori ķīmijterapijas ārstēšanu saņēma 3422 pacienti, savukārt ķīmijterapijas stacionāro pacientu skaits 2016. gadā bija 8002 pacienti

Finansējums onkoloģisko pacientu ārstēšanai 2017. gadā

• Onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamībai plānotais finansējums ir 53 077 897 eiro, no tā 20 695 813 eiro valsts kompensējamiem medikamentiem

• Onkoloģisko pacientu ārstēšanai 2017. gadā piešķirts papildu finansējums saistībā ar onkoloģijas jomas prioritāti – 12 262 260 eiro, no tiem 4 138 795 eiro kompensējamiem medikamentiem

Avots: Nacionālais Veselības dienests, Veselības ministrija / Inga Paparde/NRA.lv
Foto: FGMB/ https://www.flickr.com/photos/isitcruelenough/ https://creativecommons.org/licenses/by-nc/2.0/