• Tweet

Pašvaldību vēlēšanu dienā lielais neizlēmušo balsotāju skaits Rīgā varētu nostrādāt par labu Nacionālajai apvienībai. Tā prognozē eksperti.

Socioloģiskās aptaujas jau ilgstoši uzrāda to, ka Rīgā ir liels balsotāju skaits, kuri nav atraduši sev tīkamu politisko spēku. Lai gan pie vēlēšanu urnām būs jādodas jau pēc divām nedēļām, apmēram 20% rīdzinieku joprojām nespēj izlemt, kam atdot savas balsis. Zīmīgi ir tas, ka svārstīgo vēlētāju vidū lielākā daļa jeb 68% ir tieši latvieši. To apliecina datu apkopošanas uzņēmuma Norstat maijā veiktais pētījums.

Politologi šo situāciju skaidro ar stabilo piedāvājumu krievvalodīgajiem rīdziniekiem, liela daļa no kuriem tradicionāli balso par Saskaņas centru, un sadrumstaloto, nepārliecinošo labējo partiju piedāvājumu latviskajam elektorātam. Jāatgādina, ka par Rīgas atslēgām šogad cīnīsies 12 saraksti. Divi no tiem – partija Par dzimto valodu!, kā arī apvienība Saskaņas centrs, Gods kalpot Rīgai – pamatā uzrunā krievvalodīgos rīdziniekus, kamēr pārējie desmit saraksti pārstāv nacionāli centrisko un labējo politiku.

Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka lielais neizlēmušo rīdzinieku skaits saistīts arī ar striktajiem priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, kas ir novērsuši masīvo smadzeņu skalošanu, kāda pieredzēta citos gados. «Šādos apstākļos vēlētāju noskaņu ietekmēs katrs sīkums, katra politiķu neveikli pateikta frāze vai aplama rīcība. Domāju, ka liela nozīme būs Rīgas mēra amata kandidātu publiskajām debatēm, kuras varēs vērot televīzijā, politiķu spējai pārliecināt un arī individuālajam šarmam,» eksperts prognozēja to, kādi faktori vēlēšanu dienas priekšvakarā varētu ietekmēt vēlētāju izvēli.

F. Rajevskis arī uzsvēra, ka rīdzinieki, kuri uz vēlēšanu iecirkņiem dosies nesagatavojušies, visticamāk izdarīs spontānu izvēli, kas tradicionāli tiekot balstīta primitīvās pamatvērtībās. «Balsotāji, kuri būs palaiduši garām partiju aģitāciju, visticamāk, ņems vērā savas pamatvērtības, kas ir cilvēka attieksme pret zaļo dzīvesveidu vai arī attieksme pret nacionālajiem jautājumiem. Raugoties no šāda viedokļa, liela daļa neizlēmušo latviešu varētu nobalsot par Nacionālo apvienību tikai tāpēc, ka katrs cilvēks, jo īpaši tādā pilsētā kā Rīga, ir vairāk vai mazāk nacionāli noskaņots,» klāstīja politologs. To, ka nacionālais jautājums Rīgā vienmēr ir bijis nozīmīgs, pēc F. Rajevska domām, apliecina arī vēsturiskās atsauces. Jāatgādina, ka trīs no astoņiem Rīgas mēriem, kuri ir strādājoši otrās brīvvalsts laikā, pārstāvējuši latvisko flangu, bet viens – pašreizējais mērs Nils Ušakovs – atklāti iestājas par krievvalodīgo rīdzinieku interesēm.

F. Rajevskis arī atzina, ka lielais svārstīgo balsotāju skaits rada intrigu, kuras no personālijām varētu tikt svītrotas no partiju sarakstiem. Politologs ir pārliecināts: svārstīgais vēlētājs izdara emocionālas izvēles ne vien attiecībā uz atbalstāmo partiju, bet arī attiecībā uz personālijām, kuras viņš svītro nevis pēc racionāliem apsvērumiem, kas bāzēti politiķu darbībā, bet pēc subjektīva principa – patīk vai nepatīk.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte