Nebanku kredītdevēji: pirmā pusgada dati uzrāda dramatisku nozares kritumu
Salīdzinot šā gada pirmā pusgada rezultātus ar aizvadītā gada atbilstošu periodu, nebanku kreditēšanas nozare piedzīvojusi būtisku kritumu – izsniegto kredītu apjoms samazinājies par 31%, savukārt izsniegto kredītu skaits par 20%, liecina Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas apkopotie dati.
Asociācijas vadītāja Baiba Fromane dramatisko nozares kritumu skaidro gan ar pieņemtajām likumdošanas izmaiņām, gan ar nozares īstenotajiem pašregulācijas pasākumiem.
“Valsts uzdevums ir radīt konkurences apstākļus, lai tirgū būtu kvalitatīvi pakalpojumi par iespējami zemāko cenu. Lai gan Ekonomikas ministrijas virzītās un Saeimas apstiprinātās izmaiņas nebanku kreditēšanas tirgus regulējumā ir atstājušas negatīvu ietekmi uz nozares kopējiem darbības rezultātiem, uzskatām, ka pieņemtais regulējums ir samērīgs. Tomēr šobrīd vissvarīgākais ir radīt stabilitāti valsts regulējumā. Ir jāļauj nozares uzņēmumiem pielāgoties jaunajām izmaiņām, nedrīkst ik pēc pusgada mainīt spēles noteikumus,” uzskata Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Nebanku kreditēšanas nozares kopējais izsniegto kredītu apjoms šā gada pirmajā pusgadā bija 55,45 miljoni eiro, kas ir par 31% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Savukārt kopējais izsniegto kredītu skaits bija nedaudz virs 344 tūkstošiem, kas ir par 20% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Kopējais Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedru kredītportfelis uz šā gada 30. jūniju bija nedaudz virs 65,32 miljoniem eiro.
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pārstāv uzņēmumus, kuriem ir vairāk nekā 70% no kopējās nozares tirgus daļas. Asociācijas misija ir veidot uzticamu, sociāli atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu kreditēšanas praksi, ko pozitīvi novērtē patērētāji un valsts reglamentējošās institūcijas, vienlaikus respektējot nebanku finanšu risinājumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk