Neapgāžams pierādījums, ka ASV sankcijas pret Lembergu ir politiski motivētas – valdība melojusi sabiedrībai

Lai arī vēl pirms pusotra gada no valdības pārstāvju puses bija dzirdams, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas tiks pildītas un Ventspils mērs Aivars Lembergs ir kontrolējis daudzus ar tranzītu un transportu saistītus uzņēmumus, uz kuriem sankcijas atstājušas iespaidu, realitāte gan uz šodienu ir pavisam pretēja – Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Tātad sankcijas piemērotas tikai Lembergam?
Kā zināms, 2019. gada izskaņā OFAC, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji apliecināja, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs. Arī valdības pārstāvji uzsvēra – visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas. Bet tieslietu Jānis Bordāns (JKP) slavēja ASV lēmumu, paužot, ka tas bijis stratēģiski pareizs solis “nepieļaut Lemberga partijas nonākšanu šīs valdības koalīcijā”. Viss liecināja par to, ka ASV sankcijas tiks pildītas godam.
Taču reālā situācija izrādās pavisam citādāka – sankcijas pilnā mērā piemērotas tikai Lembergam un viņa ģimenei, bet iepriekš nosauktie uzņēmumi turpina vairāk vai mazāk aktīvi darboties, kaut arī ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka ikviens, kurš sadarbosies ar sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.
Tātad ASV sankcijas attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Arī pats Lembergs neskaitāmas reizes ir uzsvēris – ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas. Politiķis paudis, ka Bordāns esot izkārtojis šīs sankcijas pret viņu, lai politiski atriebtos un mazinātu viņa popularitāti. To, ka sankcijas ir politiskas, pēc Lemberga vārdiem, atzinusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile, kas esot skaidri nodefinējusi, ka sankciju mērķis ir mazināt Lemberga ekonomisko un politisko ietekmi.“Tātad, nevis cīnīties ar korupciju, bet mazināt Lemberga politisko ietekmi,” izteicies politiķis.
Vārdos sankcijas skārušas Lembergu un viņa uzņēmumus, taču reālajā situācijā tās attiecinātas tikai uz politiķi un viņa ģimeni. Vai valdības pārstāvji var paskaidrot, kāpēc ASV sankcijas pielietotas selektīvi – kāpēc sankcijas attiecas tikai uz Lembergu, bet ne uz uzņēmumiem, kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs? Tātad – valdība melojusi.
Skaidrs, ka diez vai šāda situācija tiesiskā Eiropas Savienības valstī, kāda ir Latvija, ir pieļaujama un diez vai arī mūsu stratēģiskais partneris ASV būtu mierā ar šādu notikumu pavērsienu. Bez maz vai izriet, ka ASV sankcijas bija vajadzīgas, lai mazinātu Lemberga politisko ietekmi un pārņemtu valsts pārvaldībā Latvijas lielākās ostas.
Ja Latvijas valdība nevar sabiedrībai paskaidrot, kāpēc tā nav pildījusi ASV lēmumu par sankcijām un tās ir attiecinājusi tikai un vienīgi uz Lembergu, tad tai ir jāuzņemas pilna politiskā atbildība un jāatkāpjas. Citas izejas nav!
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk