Neapgāžams pierādījums, ka ASV sankcijas pret Lembergu ir politiski motivētas – valdība melojusi sabiedrībai
Lai arī vēl pirms pusotra gada no valdības pārstāvju puses bija dzirdams, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas tiks pildītas un Ventspils mērs Aivars Lembergs ir kontrolējis daudzus ar tranzītu un transportu saistītus uzņēmumus, uz kuriem sankcijas atstājušas iespaidu, realitāte gan uz šodienu ir pavisam pretēja – Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Tātad sankcijas piemērotas tikai Lembergam?
Kā zināms, 2019. gada izskaņā OFAC, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji apliecināja, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs. Arī valdības pārstāvji uzsvēra – visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas. Bet tieslietu Jānis Bordāns (JKP) slavēja ASV lēmumu, paužot, ka tas bijis stratēģiski pareizs solis “nepieļaut Lemberga partijas nonākšanu šīs valdības koalīcijā”. Viss liecināja par to, ka ASV sankcijas tiks pildītas godam.
Taču reālā situācija izrādās pavisam citādāka – sankcijas pilnā mērā piemērotas tikai Lembergam un viņa ģimenei, bet iepriekš nosauktie uzņēmumi turpina vairāk vai mazāk aktīvi darboties, kaut arī ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka ikviens, kurš sadarbosies ar sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.
Tātad ASV sankcijas attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Arī pats Lembergs neskaitāmas reizes ir uzsvēris – ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas. Politiķis paudis, ka Bordāns esot izkārtojis šīs sankcijas pret viņu, lai politiski atriebtos un mazinātu viņa popularitāti. To, ka sankcijas ir politiskas, pēc Lemberga vārdiem, atzinusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile, kas esot skaidri nodefinējusi, ka sankciju mērķis ir mazināt Lemberga ekonomisko un politisko ietekmi.“Tātad, nevis cīnīties ar korupciju, bet mazināt Lemberga politisko ietekmi,” izteicies politiķis.
Vārdos sankcijas skārušas Lembergu un viņa uzņēmumus, taču reālajā situācijā tās attiecinātas tikai uz politiķi un viņa ģimeni. Vai valdības pārstāvji var paskaidrot, kāpēc ASV sankcijas pielietotas selektīvi – kāpēc sankcijas attiecas tikai uz Lembergu, bet ne uz uzņēmumiem, kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs? Tātad – valdība melojusi.
Skaidrs, ka diez vai šāda situācija tiesiskā Eiropas Savienības valstī, kāda ir Latvija, ir pieļaujama un diez vai arī mūsu stratēģiskais partneris ASV būtu mierā ar šādu notikumu pavērsienu. Bez maz vai izriet, ka ASV sankcijas bija vajadzīgas, lai mazinātu Lemberga politisko ietekmi un pārņemtu valsts pārvaldībā Latvijas lielākās ostas.
Ja Latvijas valdība nevar sabiedrībai paskaidrot, kāpēc tā nav pildījusi ASV lēmumu par sankcijām un tās ir attiecinājusi tikai un vienīgi uz Lembergu, tad tai ir jāuzņemas pilna politiskā atbildība un jāatkāpjas. Citas izejas nav!
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk