Nav autobusa – nav skolas
Skolēnu vešana uz skolu un atpakaļ uz mājām ir dārgs prieks, jo skolas autobusam nākas ik dienu nobraukt teju vai pārsimts kilometru, atzīst pašvaldības.
Taču šobrīd bezmaksas transports ir viens no pakalpojumiem, bez kā nav iedomājama izglītības iestāde, it īpaši laukos, jo, ja nevedīsi, vecāki savam bērnam izvēlēsies citu mācību vietu. Un tad skola var pazaudēt ne tikai audzēkņus, bet arī pati sevi.
Daudzas pašvaldības skolēnus vadā par brīvu ne tikai īpašajos skolas autobusos, bet daļa arī apmaksā braucienus sabiedriskajā transportā, ja audzēknis dodas ar to uz skolu vai interešu izglītības iestādēm. Tas pat vairs netiek uzskatīts par bonusu, jo tam vienkārši ir jābūt – uzskatot vecāki. Tas krietni padeldē domes maciņu, vienbalsīgi apgalvo pašvaldību pārstāvji, bet neesot jau citu variantu. Neviena vietvara gan nenoliedz, ka autobusiem papildu kilometri salasās arī tāpēc, ka tās neatsakās izmest nelielu līkumu cita novada teritorijā, ja tur ir bērni, kas izteikuši vēlmi mācīties ne savas pašvaldības mācību iestādē. Taču arī kaimiņi nesnauž, līdz ar to iznāk kā teicienā: dots pret dotu. Dažs teic vēl skarbāk: tas ir nežēlīgais kapitālisms. Taču liegt šādu brīvu kustību nevar, jo vecākiem ir atļauja izvēlēties savām atvasēm jebkuru sev tīkamu izglītības iestādi.
«Vecāku vēlmes nosaka visu, nu nevaram liegt vest viņus mācīties, piemēram, uz Cesvaini,» nopūšas Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Madonas novads ir Vidzemes pusē viens no lielākajiem, un teju katrā tā pagastā ir savs autobuss (nav tajos, kur ir ērta sabiedriskā transporta satiksme), kas veic noteiktu maršrutu gan rītā, gan vakarā, gan arī dienas vidū. Tā notiek arī Ļaudonas vidusskolā, kur skolas autobuss mēro ap 55 kilometrus garu ceļu, lai nogādātu bērnus mācību iestādē. Tas pats maršruts tiek atkārtots arī dienas vidū – ap trijiem, kad mazākajiem audzēkņiem beidzas pagarinātās grupas nodarbības, bet ap pulksten pieciem autobuss pošas ceļā vēlreiz, lai pēc pulciņiem vestu mājās vecāko klašu skolēnus, stāsta skolas direktors Guntis Lazda. Viņš atzīst, ka ar skolas busiņu ar 18 vietām nepietiek, tāpēc pašvaldība nomājot vēl papildu transportu. S. Seržāne piebilst – ceļu pagarinot tas, ka uz Ļaudonas skolu braucot bērni arī no kaimiņu novada, kur nesen slēgta skola, taču tās audzēkņi izvēlējušies nevis citu savas pašvaldības, bet gan Madonas novada skolu.
Visgrūtāk konkurēt ir tām izglītības iestādēm, kas ir tuvāk pilsētai. Arī Madonas vidusskola un ģimnāzija kā lakmusa papīrs pievelkot tuvāku un tālāku pagastu bērnus, jo tur ir plašākas izglītības iespējas, teic S. Seržāne. Tāda pati situācija ir arī Gulbenes novadā. «Mēs neliedzam sava novada bērniem tā ceļot, jo novads ir viena administratīvā vienība, taču teikšu tā – neatbalstām,» novada taktiku skaidro Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls, uzsverot, ka šāda brīva pārvietošanās visvairāk ietekmē mazās skolas, kur ik bērns ir gluži vai zelta vērtē. Sarūkot skolēnu skaitam, skola pašvaldībai kļūst arvien smagāka finansiāla nasta. Ja tādas novadā ir tikai pāris skolas, tad vēl nekas, bet ja piecas sešas? – nogroza galvu A. Šķēls.
Tad nu nekas cits neatliek kā braukt pakaļ ik bērnam – kaut vai mājas pagalmā un pat pabraucot garām krietni tuvākajai skolai, ironizē Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, nenoliedzot, ka arī viņas novadā notiek ceļošana – gan uz, gan no kaimiņu pašvaldībām. Jaunpils novadā autobusa pakalpojumus izmantojot ap 150 audzēkņu, un tālākajā galā bērniem jābūt pieturā jau pulksten 7. Jā, ceļš daudziem sanāk gana garš, un daļai bērnu nākas pavadīt autobusā pat vairāk nekā stundu. Tas nogurdina – it īpašos mazos skolnieciņus. Vaicāta, vai tomēr nebūtu izdevīgāk atgriezties pie savulaik iecienītajiem internātiem, viņa atbild, ka šobrīd pēc tiem nav pieprasījuma. Ļaudonas vidusskolā gan uz atjaunoto internātu šobrīd pieteikušies desmit audzēkņi, bet iespējams, ka būšot vēl vairāk. Šā iemesla dēļ uz minēto skolu atnākuši vairāki skolēni.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Latvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālāk