• Tweet

Lielākā interese par kredītiem zemes iegādei ir Bauskas reģionā, kur par tiem jau interesējušies 105 lauksaimnieki, bet zemkopības ministre Laimdota Straujuma sola, ka pirmos kredītus Hipotēku un zemes banka (LHZB) varētu izsniegt jau 15. jūlijā. Kopumā pieprasītā summa vairāk nekā par pusi pārsniedz šai programmai atvēlētos 10 miljonus latu.

Lauku attīstības fonds ir nokārtojis visas nepieciešamās formalitātes, lai varētu uzsākt kredītu administrēšanu, un jau tagad tiekot izskatīts 431 lauksaimnieku pieteikums. Turklāt programma devusi impulsu zemes tirgum un arī komercbankas sākušas aktīvāk virzīt savas programmas kredītiem zemes iegādei.

Pašlaik kredītiem zemes iegādei valsts atvēlējusi 10 miljonus latu, taču zemkopības ministre ir optimistiski noskaņota un uzskata, ka no Valsts kases varētu piešķirt vēl lielāku summu, ja programma būs veiksmīga un lauksaimnieki pierādīs, ka spēj orientēties kredīta saņemšanai nepieciešamajās formalitātēs.

Papildu līdzekļu atvēlēšana visticamāk būs nepieciešama, jo saskaņā ar Hipotēku un zemes bankas apkopoto informāciju zemnieku pieprasīto kredītu kopsumma jau 19. jūnijā tuvojās 16 miljonu latu atzīmei.

Paredzēts, ka zemes iegādes kreditēšanas iespējas lielākoties tiks dāvātas maza un vidēja lieluma saimniecībām, kā arī jauno lauksaimnieku attīstībai. Kredītiem atvēlētos līdzekļus administrēšot valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds, kas piesaistīs arī Hipotēku bankas speciālistus. Kredīts lauksaimniekiem būs jāatmaksā 20 gadu laikā, bet aizdevumus izsniegs līdz nākamā gada beigām.

Reglamentēta ir arī maksimālā izsniedzamā kredīta summa – 100 tūkstoši latu. Tos varēs saņemt viens lauksaimnieks vai savstarpēji saistītu uzņēmēju grupa, turklāt kredīts nedrīkstēs pārsniegt summu, kas nepieciešama zemes iegādei.

Zemkopības ministrija arī padomājusi par atbalsta programmu, ja piesaistītā aizdevuma mainīgās daļas pieauguma dēļ aizdevuma procentu gala likme pārsniegs 4% gadā. Iecerēts, ka pusi starpības starp to un tirgus likmi segs Zemkopības ministrija no tās budžetā atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem. Otra puse no sava maciņa būs jāsedz pašam aizņēmējam.

Lai šādas kompensācijas būtu iespējamas, Finanšu ministrijai Zemkopības ministrijas valsts budžeta bāzes izdevumi laika posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam būtu jāpalielina par 93,4 tūkstošiem latu.

Kredītu piešķiršana zemes iegādei tika iniciēta, jo kopš 2010. gada neapstrādātajai zemei tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Tas vedināja domāt, ka, padarot pieejamākus finanšu līdzekļus, lauksaimnieki varētu pārpirkt šo zemi no īpašniekiem, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt īpašuma uzturēšanu. Zemkopības ministres teiktais par zemes tirgus atdzīvošanos apliecina, ka iecere vismaz sākotnēji var tikt uzskatīta par izdevušos.

Liela daļa no lauksaimnieku apstrādātās zemes tiek nomāta. Tāpēc daudziem lauksaimniekiem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, jo zemes iznomātāji mēdz priekšlaikus lauzt līgumus..

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis