• Tweet

Nākamgad plānots palielināt valsts finansējumu zinātnei un to investēt sabiedrībai svarīgos projektos, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Latvijas zinātniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Tikai visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību, norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri pabeiguši apjomīgu pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”.

Pētījums kalpos par vienu no atskaites punktiem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādē. Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zinātnes prioritāros virzienus nodos sabiedriskai apspriešanai.

IZM uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopībās zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad – jau 14 miljonus eiro. Lielāko daļu šī finansējuma – 9,5 milj. eiro plānots investēt Latvijas sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izpētē.

IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot prioritāros virzienus, IZM ir apkopojusi ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem, būtiskajiem nozaru izaicinājumiem. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai, sākot ar ceturtdienu, 12.oktobri. 26.oktobrī plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.

Līdz 2017.gada beigām ir spēkā seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija, inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, sabiedrības veselība, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība, kā arī letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojas ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.

Apstākļi, kas būtiski ietekmējuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās, pētījumā par prioritārajiem virzieniem zinātnē norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Iedzīvotāji pētījuma

autoriem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, veselība un pārtikas kvalitāte, bet kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki dažkārt norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.

Foto: ColiN00B/https://pixabay.com/en/users/ColiN00B-346653/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/