• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
09/11/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Lauksaimniekiem jārēķinās, ka nākamgad vidēji par 10% pieaugs lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība, kura tiek izmantota, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli.

Savukārt par dzīvokļu kadastrālo vērtību kāpumu, pēc Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķiniem, nākamgad būtu jāuztraucas tikai procentam no dzīvokļu īpašniekiem.

Īpašuma kadastrālās vērtības nozīmi ikviens izjūt tad, kad pienāk rēķins par nekustamā īpašuma nodokli. Saeimas deputāti 15. novembrī otrajā lasījumā lems par iespējamiem grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kuri paredz, ka pašvaldības varēs noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes lielumu robežās no 0,2 līdz 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt nodokļa likmi virs 1,5% pašvaldībām atļautu piemērot tikai tajos gadījumos, kad nekustamais īpašums netiks uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

VZD speciālisti, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam, pamatojās uz 2011. gada un 2012. gada sākuma nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Tā liecina, ka lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenu pieaugums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, bijis 15 līdz 25% robežās. Līdz ar to lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība visos Latvijas novados no tirgus vērtības šobrīd atpaliekot par aptuveni 35%. Tāpēc lauksaimniekiem jābūt gataviem, ka nākamgad zemes kadastrālā vērtība būs augstāka un līdz ar to, iespējams, pieaugs arī nekustamā īpašuma nodoklī aprēķinātā summa.

Otrs segments, kurā VZD speciālisti ir saskatījuši cenu kāpumu, ir dzīvokļi, skaidro VZD komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis.

«Tomēr jāpiezīmē, ka kopš ekonomikas zemākā punkta būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā, un arī tikai pamatā pilsētu centros, kvalitatīviem dzīvokļiem, kurus galvenokārt pērk ārvalstnieki. Turpretī sērijveida dzīvokļu segmentā cenu izmaiņas 2011. gadā praktiski nebija,» uzsvēra speciālists.

Dzīvokļu īpašumu, kuriem gaidāms vērtību pieaugums, pēc speciālistu teiktā, ir maz – tie ir tikai viens procents no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita. No tiem aptuveni 4200 dzīvokļiem vērtības pieaugums ir līdz diviem procentiem un tikai aptuveni 400 dzīvokļu īpašumiem kadastrālā vērtība pieaugs vairāk nekā par diviem procentiem. Lielākais pieaugums ir dzīvokļiem Jūrmalā, Turaidas ielas jaunajās daudzdzīvokļu mājās – teritorijā, kas sākotnēji bija iekļauta palienes pļavu zonā un nebija atbilstoši novērtēta.

Salīdzinot dzīvokļu kadastrālās vērtības ar tirgus cenu, speciālisti secināja, ka vidēji visās republikas pilsētās dzīvokļu kadastrālās vērtības ir par 7 procentiem zemākās nekā darījuma summas, taču ir arī izņēmumi. Liepājā dzīvokļu kadastrālās vērtības par gandrīz 10 procentiem pārsniedz tirgus cenas. Tāpēc Liepājā dzīvokļu īpašumu kadastrālās vērtības 2013. gadā samazinātas vidēji par 12 procentiem. Tāpat dzīvokļu kadastrālās vērtības tika samazinātas atsevišķās zonās vairākās citās pašvaldībās, piemēram, Cēsīs un Līvānos.

Būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2012. gadu, veiktas ražošanas objektu kadastrālo vērtību bāzē, jo izstrādāts jauns vērtību zonējums. Pašreiz spēkā esošais zonējums tika izstrādāts 2007. gadā un 2008. gada sākumā, kad vēl lejupslīde ekonomikā nebija tik krasa. Vērtību zonas bija veidotas plašas, balstoties uz vispārējo vērtību līmeni attiecīgajā teritorijā. Četru gadu laikā notikušas izmaiņas gan ekonomikā, gan nekustamā īpašuma tirgū, un tās atstājušas būtisku ietekmi uz zemes pieprasījumu. Salīdzinājumā ar 2007. gadu pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies – daudzas esošās ražotnes stāv nenoslogotas, pieprasījuma pēc jaunām neapbūvētām zemes platībām praktiski nav.

To, kāda ir īpašuma pašreizējā kadastrālā vērtība, ikviens var uzzināt portālā www.kadastrs.lvbez maksas, savukārt 2013. gadam prognozētās vērtības ir aplūkojamas tikai par maksu. Šī pakalpjuma cena ir divi lati par katru īpašumu.

***

Zemes kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņas:

Nekustamo īpašumu grupa 2012. gads,milj. Ls 2013. gads,milj. Ls Izmaiņas, %

Dzīvojamā apbūve 2 658 2 603 2,1

Sabiedriskā un komerciālā apbūve 1 462 1 433 2,0

Lauku grupa 1 351 1 432 +6,0

Ražošanas grupa 880 752 14,5

Kopā valstī 6 352 6 220 2,1

***

Ēku kadastrālo

vērtību kopsummu izmaiņas:

Ēku grupa 2012. gads, 2013. gads, Izmaiņas,

milj. Ls milj. Ls %

Dzīvojamās ēkas 8 738 8 722 0,2

Sabiedriskās un komerciālās ēkas 2 177 2 176 0,0

Ražošanas un satiksmes

infrastruktūras ēkas 1 027 996 3,0

Lauksaimniecības ēkas 76 76 0,0

Palīgēkas 254 253 0,4

Kopā valstī 12 272 12 224 0,4

***

Zemes kadastrālo vērtību kopsummas izmaiņas* pašvaldībās

Aknīstes novads +5

Daugavpils novads +5

Dobeles novads +5

Ilūkstes novads +5

Jēkabpils novads +5

Krustpils novads +5

Nīcas novads +5

Rucavas novads +5

Rugāju novads +5

Tukuma novads +5

Vaiņodes novads +5

Viļānu novads +5

Zilupes novads +5

Aizputes novads +6

Aglonas novads +6

Alsungas novads +6

Baltinavas novads +6

Bauskas novads +6

Ciblas novads +6

Dagdas novads +6

Kārsavas novads +6

Rēzeknes novads +6

Riebiņu novads +6

Varakļānu novads +6

Priekules novads +7

Vārkavas novads +7

Auces novads +7

Jaunpils novads +7

Jelgavas novads +7

Kandavas novads +7

Rundāles novads +8

Durbes novads +8

Tērvetes novads +9

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 
366 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk