Nacionāļu mērķis – atgādināt tās vietu, negāzt valdību
Nacionālajai apvienībai (NA) pārmet populistiskas politikas taisīšanu, ekspluatējot bēgļu jautājumu, kas var izraisīt valdības krišanu. Taču apvienības biedri uzsver, ka valdības gāšanu viņi nekādā gadījumā nevēlas. Viņu mērķis – panākt, lai valdība parlamentam sniedz skaidrojumu un ieklausās tajā, bet valdības gāšanā, viņuprāt, vairāk ieinteresēti daži indivīdi no Vienotības. Dominējošs gan ir viedoklis, ka bēgļus no Āfrikas viņu pašu dēļ labāk būtu izvietot pašā Āfrikā.
Interesanti, ka arī jautājumā par vēršanos Satversmes tiesā, apstrīdot valdības lēmumu uzņemt 250 bēgļu, apvienības biedru paustais atšķiras no vispār pieņemtās izpratnes par nacionāļu motivāciju – apvienība vien vēloties atgādināt valdībai, ka parlamentārā republikā tik nopietnus jautājumus vajadzētu pārrunāt Saeimā, nevis pa kluso un sasteigti izlemt valdībā.
«Vēršanos Satversmes tiesā atbalstu tādēļ, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī un parlaments ir lēmējinstitūcija. Šis jautājums ir runājams parlamentā,» saka savulaik no Vienotības un NA aizgājusī Inguna Rībena.
Satversmes tiesas vērtējums arī dotu iespēju ieturēt pauzi un izstrādāt pamatīgu program mu uzņemamo bēgļu integrācijai, uzskata Janīna KursītePakule. Viņa vēlētos būt pārliecināta, ka ir precīzi zināms, kādus noteikumus piemēros uzņemto bēgļu ģimenes locekļiem un kādi pienākumi uzņemtajiem tiks noteikti, lai varētu palikt mūsu valstī.
«Mūsu trimdiniekiem bija ļoti nepatīkami uzdevumi jāveic – jāstrādā fermās vissmagākie darbi, ko vietējie nedarīja, – gan profesoriem, gan ārstiem. Ja gribēja tās zemes patvērumu iegūt, sakostiem zobiem bija jāizcīna vieta tajā zemē,» atgādinot mūsu bēgļu pieredzēto, saka J. KursītePakule, piebilstot, «neaicinu atkārtot šo eksperimentu, bet noteikumiem ir jābūt».
«Tas [konflikts koalīcijā] tika aizsākts ar to, ka valdība gribēja ātri un pa kluso, bez liekām diskusijām izlemt šo jautājumu. Tas, ka daži politiskie spēki [ieskai tot Nacionālo apvienību] uzskata, ka vajag [ārkārtas] Saeimas sēdi, tas nenozīmēja, ka esam pret bēgļu uzņemšanu,» saka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Vairums NRA.lv aptaujāto NA deputātu atzīst, ka zināmai solidaritātei Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir jābūt un pilnībā atteikties no bēgļu uzņemšanas, visticamāk, nebūs iespējams, taču tiek apšaubīts, vai valdība izdarījusi visu iespējamo, lai uzņemamo bēgļu skaits būtu pēc iespējas mazāks.
«Iesaistīties mums vajag. Tas ir arī vērtību jautājums, jo bēgļu vajāšana, tajā skaitā kristiešu, tur ir, bet Latvija nav gatava 250 bēgļu uzņemšanai. Trešo valstu pilsoņu integrācija ir iespējama, ja ir nauda. Nav naudas, nav integrācijas, un naudas mums šobrīd nav,» saka I. Latkovskis, kurš uzskata, ka Latvija vispirms varētu uzņemt tikai 50 bēgļu un darbā ar viņiem «pamatīgi mēģināt saprast, ko tas nozīmē» integrēt viņus mūsu sabiedrībā.
Savukārt, abstrahējoties no nepieciešamības būt solidāriem ar Eiropas partneriem, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretārs Aleksandrs Kiršteins līdzīgi citiem partijas biedriem pārliecinoši pauž viedokli, ka pašiem bēgļiem būtu daudz labāk, ja viņus izvietotu drošās teritorijās Āfrikā, kas ir lielāka par ASV un Eiropas Savienību, kopā ņemtām. Turklāt finansiāls atbalsts būtu jāpieprasa arī no reģiona bagātākajām valstīm.
«Ja man atkal būtu jādodas bēgļu gaitās, es labāk dotos uz Sibīriju, kur biju izsūtīts, nekā uz Āfriku. Kādēļ viņiem jāpārvietojas uz ziemeļvalstīm, kur ir cita temperatūra, citi paradumi un kultūra,» retoriski jautā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš.
Ja apvienības deputātu viedokļi par bēgļu uzņemšanu niansēs atšķiras, tad pilnīga vienotība valda jautājumā par to, vai apvienība ir ieinteresēta valdības gāšanā – nekādā gadījumā.
«Tās ir galīgās muļķības, taču tas arī nenozīmē, ka mēs visam piekritīsim, lai tikai saglabātu valdību,» saka K. Krēsliņš, un viņa teiktajam pievienojas arī pārējie aptaujātie.
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
