Nacionāļi atkal gatavi sašūpot koalīcijas laivu
Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis kļuvis par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības kandidātu Valsts prezidenta amatam, radot pārsteidzīgu priekšstatu par koalīcijas saliedētību, par sevi atgādina Nacionālā apvienība (NA), solot, ka tā spītīgi turēsies pie sava kandidāta – Egila Levita. Šāda nostāja būtiski iedragā R. Vējoņa izredzes tapt ievēlētam pirmajā balsošanas kārtā un vispār amatā.
Taču, neraugoties uz ZZS un Vienotības frakciju vadītāju iepriekš teikto, ka viens kopīgs prezidenta kandidāts, kuru atbalstītu visa koalīcija, garantētu arī valdības stabilitāti visā atlikušajā tās pilnvaru termiņu laikā, koalīcija, visticamāk, neizjuks arī tad, ja R. Vējonis tiks uzmests.
Nav citu variantu
«Koalīcija ir piedzīvojusi ne to vien,» saka Vienotības līdere un frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa un piebilst, ka, pēc viņas domām, arī dumpīgie nacionāļi apzinās – šī ir vienīgā 12. Saeimā iespējamā koalīcija. Tādēļ pat nažu dūrieni mugurā un uzmetieni ar nepatiku, bet tomēr koalīcijas partneriem tiks piedoti. Turklāt S. Āboltiņa ir pārliecināta, ka E. Levits, par spīti nacionāļu apgalvojumiem, nav tas kandidāts, kuru atbalstīs vismaz 51 no Saeimas simts deputātiem.
Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis NA pārstāvju paziņojumus neuztver nopietni. Viņš ir pārliecināts, ka apvienības politiķi šobrīd cenšas ar godu izkļūt no situācijas, kurā paši sevi noveduši. «Ja tajā kokā ir uzkāpts, no tā kaut kā jātiek arī zemē,» saka A. Brigmanis.
Proti, arī NA apzinoties, ka E. Levitu Saeima neievēlēs, taču, nevēloties zaudēt godu, turpina uzturēt viņa kandidatūru, lai balsojuma procesā no tās atteiktos, aizbildinoties ar neizbēgamajām demokrātijas blaknēm. A. Brigmani pat esot uzrunājuši vairāki Nacionālās apvienības deputāti, kas teikuši, ka atbalstīs tieši R. Vējoni, nevis E. Levitu.
To pašu gan nacionāļi apgalvo par vairākiem vārdā nenosauktiem ZZS un Vienotības deputātiem, kas it kā esot gatavi atbalstīt E. Levita kandidatūru.
Intereses pār sadarbību
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, jautāts, vai apvienība, izvirzot savu kandidātu, tiešām izvēlēsies konfrontāciju ar koalīcijas partneriem, atgādināja, ka «politikā nav draugu, tajā ir tikai intereses».
G. Bērziņš atzīst, ka apvienība joprojām ir pārliecināta – Valsts prezidentam nevajadzētu būt kādas politiskās partijas biedram, un E. Levita atbilstība šim kritērijam ir tikai viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc viņš būtu lielisks prezidents. Tomēr garantēt, ka šodienas frakcijas un valdes kopīgajā sēdē E. Levits tiešām tiks apstiprināts kā NA kandidāts prezidenta amatam, viņš nesteidzās. «Mēs par to lemsim sēdē,» saka politiķis.
NA vienmēr pretstatītās Saskaņas pārstāvis, Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs uzskata, ka apvienība, apzinoties, ka E. Levitu neievēlēs, pie sava kandidāta turas tikai tādēļ, lai vēlāk partneriem varētu iebakstīt ar pirkstu acī, ka viņiem tomēr bijis labāks kandidāts. Pēc viņa domām, tas ir vienīgais iemesls, kāpēc nacionāļi atkal izvēlas konfliktēt ar koalīcijas partneriem.
Tajā pašā laikā viņš pieļauj, ka pirmajā balsošanas kārtā E. Levits varētu savākt pat vairāk balsu nekā R. Vējonis, bet tā vai tā nekļūtu par valsts prezidentu.
Baumu krustugunīs
Par R. Vējoņa izredzēm tapt ievēlētam Valsts prezidenta amatā Saeimas gaiteņos klejo visdažādākās, brīžiem pat pretrunīgas versijas, taču dominē pārliecība, ka R. Vējonis pie valsts augstākā amata netiks. Galvenokārt tāpēc, ka pretēji A. Brigmaņa apgalvojumiem, pat ZZS nav nedalīta atbalsta savam kandidātam. Arī Vienotības pārstāvji nav pārliecināti, ka visa frakcija arī balsojot apliecinās oficiāli pausto atbalstu aizsardzības ministram.
Saskaņā ar likumu frakcijām savi kandidāti prezidenta amatam Saeimas prezidijā jāpiesaka līdz 29. maijam. Pirmajā un otrajā balsojumā, ja pirmajā balsošanas kārtā prezidents netiek ievēlēts, piedalīsies visi pieteiktie kandidāti. Nākamajās pa vienam atsijās vismazāk balsu saņēmušo pretendentu.
Ja arī pēdējais palikušais kandidāts nesaņems vismaz 51 deputāta atbalstu, riņķa dancis sāksies no gala – frakcijas varēs pieteikt jaunus vai tos pašus vecos kandidātus. Atšķirībā no Saeimas kārtības ruļļa, politiķi tieši šo vēlēšanu posmu dēvē par otru balsošanas kārtu.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk