Nacionālais kopuzņēmums SIA “Latvijas vēja parki” plāno ražot zaļo enerģiju ar 800 mw jaudu
Lai veicinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti, 2022. gada 22. jūlijā dibināta SIA “Latvijas vēja parki” – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kopuzņēmums, kura uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt lieljaudas vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), vienlaikus samazinot SEG emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku.
Jaunais uzņēmums attīstīs vairākus lieljaudas vēja parkus Latvijā ar kopējo jaudu vismaz 800 MW, kas būs gandrīz līdzvērtīga elektriskā jauda, kas šobrīd tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) – Pļaviņu HES. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs uz valsts īpašumā esošām zemēm, kuras apsaimnieko LVM. SIA “Latvijas vēja parki” pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80 % kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder AS “Latvenergo”, bet 20% pieder LVM. Uzņēmuma pagaidu vadībā ir valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko un valdes locekle Zane Norenberga.
Kopuzņēmuma svinīgajā atklāšanas dienā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsver: “Šodien ir nozīmīga diena Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā – atzīmējam “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmuma “Latvijas Vēja parki” izveidi, kas ir valsts atbilde vidējā termiņā uz jautājumu par Latvijas atkarības mazināšanu no fosilajiem energoresursiem, kas līdz šim pamatā tika importēti no Krievijas. Proti, ne uz rītdienu, bet vairāku gadu garumā Latvija spēs pati saražot nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu no atjaunīgajiem energoresursiem, mazāk izmantojot importējamos fosilos energoresursus. Tas nozīmē prognozējamu elektroenerģijas cenu un resursa pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī mūsu tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanu. Vēlos pateikties “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” vadībai par spēju atrast kopīgu valodu, lai īstenotu Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgu projektu. Tāpat vēlos pateikties ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam par ieguldīto darbu, kas vēlreiz parāda – liekot kopā dažādas idejas un politiskās pārliecības, mēs valdībā spējam vienoties un rast kopīgu valodu, lai stiprinātu mūsu valsti un virzītu Latvijas valsts attīstību pareizā virzienā.”
Kopuzņēmuma mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norāda: “Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus, lai kāpinātu vietējās ģenerācijas jaudas, sniegtu būtisku devumu elektroenerģijas cenas stabilizācijā, kas ilgtermiņā nodrošinās Latvijas sabiedrībai un uzņēmumiem konkurētspējīgas elektroenerģijas izmaksas. Turklāt šāda mēroga projekts nodrošinās arī būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā.”
Balstoties uz neatkarīgu, kompetentu ekspertu novērtējumu un izmantojot jaunākās tehnoloģijas, vēja turbīnu izvietošana ir iespējama un ekonomiski izdevīga gandrīz visā Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzskata: “Kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” dibināšana ir nozīmīgs notikums, kas ļaus spert būtisku soli mūsu valsts enerģētiskās neatkarības veidošanā. Šis projekts iezīmē arī jaunu soli Latvijas tautsaimniecības attīstībā – jauna veida kopdarbība starp vadošajām valsts kapitālsabiedrībām, kur, izmantojot katras kapitālsabiedrības uzkrātās zināšanas un pieredzi, tiks radīta jauna pievienotā vērtība. Tā kā valsts mežu zeme aizņem vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, būs iespējams vēja parkus izvietot tālāk no apdzīvotām vietām, vienlaikus stimulējot ekonomisko aktivitāti reģionos.”
SIA “Latvijas vēja parki” ir pirmais vēja parku attīstītājs, kas piedāvās pašvaldībām saņemt ieguvumus no vēja enerģētikas. Daloties ar vēja enerģijas tirdzniecības ieņēmumiem, paredzēti kompensējoši maksājumi vietējām pašvaldībām, vairojot vietējās kopienas labklājību.
“Latvijas un Latvenergo enerģētikas kods ir rodams atjaunīgajā enerģijā. Tāpat kā 1939. gadā Ķeguma HES atvēra spožu lappusi, arī tagad esam jauna ceļa sākumā – SIA “Latvijas vēja parki” ir kā jauns sākums, radot augstu nozares kvalitāti un labākajā veidā izmantojot mūsu nacionālos resursus kopējam labumam, neatkarībai un drošumam,” saka Mārtiņš Čakste, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.
Vēja parkus paredzēts būvēt vietās ar iespējami mazāku ietekmi uz ainavu, vietējiem iedzīvotājiem un vidi.
“Mums, “Latvijas valsts mežiem”, valsts ir uzticējusi gādāt par lielu daļu no lielākā un vērtīgākā Latvijas resursa – zemes, tādēļ arvien ieviešam efektīvākos un inovatīvākos veidus, kā ilgtspējīgi to apsaimniekot un vienlaikus radīt iespējami lielāku vērtību visai Latvijas sabiedrībai. Šodien divu spēcīgu Latvijas uzņēmumu komandas zināšanas un pieredze paver jaunas durvis nacionālo resursu gudrai apsaimniekošanai – tīras enerģijas ražošanai,” uzsver AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Jānis Lapiņš.
“Kopuzņēmuma vēja parku saražotā vēja enerģija nodrošinās sabiedrības prasības pēc tīras, uzticamas un pieejamas enerģijas. Mūsu galvenās vērtības ir cieņa pret vidi un ainavu, kā arī zaļākas nākotnes nodrošināšana nākamajām paaudzēm, jo esam nacionāls uzņēmums un esam uz palikšanu! Lieljaudas vēja parku izbūve drošā un sociāli atbildīgā veidā, pievēršot lielu uzmanību cilvēka, vides un enerģētikas līdzāspastāvēšanai ir Latvijas enerģētiskās neatkarības un ekonomikas ilgtspējas mugurkauls,” saka Ilvija Boreiko, SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāja.
SIA “Latvijas vēja parki” vēja parku plānotā jauda būs neatsverams ieguldījums kopējam Latvijas elektroenerģijas ģenerācijas portfelim. SIA “Latvijas vēja parki” lieljaudas sauszemes vēja parki ne tikai ražos elektroenerģiju, bet arī veicinās inovatīvo tehnoloģiju attīstību un sekmēs izmaiņas vairākās tautsaimniecības jomās – enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta nozarē.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālāk