• Tweet

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (39,2 %) un vismazākais – Rīgā (13,5 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,2 % iedzīvotāju, Zemgalē – 23 %, Kurzemē – 21,7 % un Pierīgā – 18,6 % iedzīvotāju.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74 % (2016. gadā – 72,8 %). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31 %), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5 %).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 % 2017. gadā un 8,8 % 2016. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 % 2017. gadā un 56,6 % 2016. gadā) un pensionāri (48,9 % – 2017. gadā un 43,7 % 2016. gadā).

Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu3 ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,1 % iedzīvotāju. 2016. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,8 procentpunktiem, 2015. un 2014. gadā – par 18,4 procentpunktiem.

Foto: Pexels