• Tweet

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputātu kandidāts Imants Liepiņš lūdzis Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) atcelt 8.jūnijā apstiprinātos galvaspilsētas domes vēlēšanu rezultātus.

“Strādājot par vēlēšanu novērotāju Ukrainā jau piecus gadus katru reizi, kad tur notiek kaut cik nozīmīgas vēlēšanas, esmu novērojis visneiespējamākā veida mahinācijas. Par laimi, Latvijā tādas vērojamas daudz retākos gadījumos, turklāt ir brīnišķīga statistika, ka visi kriminālprocesi par vēlēšanu viltošanām un balsu pirkšanu beigušies ar notiesājošiem spriedumiem – vai tās būtu pagastveča Boldāna izdarības, pasūtot sev krustiņu pievilkšanu balsu skaitīšanas laikā, vai arī balsu pirkšana caur Viļānu apkārtnes “točkām” Dzintara Zaķa labā,” iesniegumā raksta Liepiņš.

Viņš uzsver, ka defektīvu kastu izmantošana iepriekšējās balsošanas laikā ir jauna problēma: “Latvijā agrāk nebijusi, bet esmu redzējis, kā līdzīgas lietas notiek Ukrainā. Tālab es uzskatu, ka CVK būtu rūpīgi jāpārbauda situācija vēlreiz. Rīgā šajās kastēs tika nodoti 15% balsu, tātad pat nelielas daļas aplokšņu izvilkšana un aizstāšana ar Saskaņai/GKR labvēlīgām zīmēm varēja radīt uzvarētāju pārsvaru pār latviskajām partijām (kurš, kā atceramies, bija 0,82%). Bet, piemēram, ja ZZS būtu dabūjusi nieka 1,7% vairāk, tad ZZS būtu trīs deputāti Rīgas domē, Ušakovam būtu 29 deputāti, un Jāņu pasākumus Rīgā ieskandinātu jau mērs Bondars.”

“Saskaņā ar CVK locekļa Ritvara Eglāja teikto, manu pieteikumu izskatīs otrdien 14:00. Es neprasu apturēt jaunā domes sastāva darba sākumu vai ko tamlīdzīgu, bet rosinu izskatīt iespēju par atkārtotas balsošanas noturēšanu – tieši tā, kā CVK to izsludinājusi Ķekavā. Un tur bija runa par sešiem (!) aizdomīgiem biļeteniem, nevis piecpadsmit procentiem, kas nokļuva defektīvās kastēs!” uzsver Liepiņš.

Iesniegumā Liepiņš norāda, kā redzams no Valda Gavara (Vienotība) iesniegumā CVK apkopotās informācijas, piemēram, Rīgas pilsētas 4. iecirknī (Daiļamatniecības vidusskolā) sākotnēji no 502 nobalsojušajiem tikai 343 vēlēšanu zīmes bija atzītas par derīgām. Savukārt LSPA izvietotajā iecirknī sākotnēji derīgo aplokšņu skaits bija 949 no 1392, bet tagad šis cipars mainījies uz 1387 no 1392. Un šajā piemērā ir minēti tikai divi iecirkņi.

Kā izriet no iecirkņu komisiju CVK vēlāk sniegtajiem paskaidrojumiem, tas bijis saistīts ar to, ka iepriekšējā balsošanā izmantotās urnas bijušas defektīvas. Tajās varēja iebāzt aploksnes un/vai izņemt tās ārā. Jau pēc V. Gavara iesnieguma izskatīšanas un Rīgas vēlēšanu rezultāta apstiprināšanas CVK priekšsēdētājs A. Cimdars nāca klajā ar paziņojumu medijiem, kurā atzina, ka šīs “mazās kastes” tiešām bijušas defektīvas un ka tās plānojot nomainīt ar kārtīgām, vienlaikus atdodot šīs urnas “laukiem’.

“Tātad CVK atzina, ka iepriekšējās balsošanas kastes tik tiešām ir bijušas defektīvas, un ar tām ir bijis iespējams manipulēt. Kā pēc tam noskaidrojās, šāda situācija bijusi vismaz 38 iecirkņos, taču iepriekšējās balsošanas defektīvās urnas lietotas, cik noprotams, visos iecirkņos. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija, CVK un/vai iecirkņu komisijas ne tikai nenovērsa situāciju, vēl vairāk: Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija legalizēja strīdīgo urnu saturu, pieskaitot tajās esošās balsis,” uzsver Liepiņš.

Lai to darītu, iecirkņu komisijas esot pārskaitījušas šajās urnās esošās balsis un neesot atradušas “strukturālas atšķirības” šajos balsojumos. NA kandidāts gan norāda, ka nav skaidra šāda jēdziena nozīme, tas arī nekur likumdošanā nav minēts.

Iesniegumā tiek uzskaitīts, ka likums neparedz un neatļauj šādas darbības: Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma (turpmāk tekstā – Likuma) 26. panta (2) daļa par iepriekšējo balsošanu trešdien, ceturtdien un piektdien nosaka: (2)Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.

Likums tātad nosaka: kaste ir iepriekš aizzīmogota, un tai nevar būt šķirbas un caurumi, caur ko varētu aploksnes izvilkt ārā vai piemest klāt.

Kas attiecas uz iecirkņu komisiju lēmumiem, publiski ticis pausts: komisijas esot lēmušas par defektīvajās urnās samesto balsu pieskaitīšanu, jo nodotais balsojums tajās esot bijis «strukturāli līdzīgs» nebojāto urnu balsošanas zīmēm.

Šajā sakarā jānorāda: Likums vispār neparedz šādu “balsu struktūras pētījumu”, jo konkrēti Likuma 40. pants nosaka:

40. pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

Tālāk tiek uzskaitīti gadījumi, kā kurā situācijā balsu skaitītājiem jāreaģē, taču tie visi attiecas uz saplēstām aploksnēm, biļeteniem utt. Likums neparedz veikt “strukturālus pētījumus”, ja balsu kastes ir bijušas bojātas. Likums neparedz vēlēšanu komisijai ar savu lēmumu «legalizēt» balsojumu no bojātām kastēm.

Līdz ar to iecirkņu komisiju, Rīgas pilsētas komisijas un CVK lēmums par šo kastu satura pieskaitīšanu neatbilst likumā noteiktajai procedūrai un ir jāatceļ, uzskata Liepiņš.

“Visiem zināms, ka aizvadītajās vēlēšanās Rīgas pilsētā iespēju nobalsot trešdien, ceturtdien un piektdien izmantoja galvenokārt Rīgas opozīcijas partiju elektorāts. Tas arī noteica neparasti augsto iepriekšējās balsošanas aktivitāti — virs 15%. Uzvarējušais Saskaņas/GKR saraksts pārspēja opozīciju, saņemot 50,82% balsis. Tātad, ja mahinācijas notikušas kaut vai ar diviem līdz trijiem procentiem no balsu kopskaita, kas veido mazāk nekā divas desmitdaļas no iepriekšējā balsošanā nodoto balsu skaita (un, kā atceramies, šīs balsis nonāca defektīvajās balsošanas kastēs!), ar to pietiek, lai nosvērtu vēlēšanu kopējo iznākumu no opozīcijas uzvaras par labu Saskaņas/GKR sarakstam,” uzsver Liepiņš, norādot, ka veidojas situācija, kas aprakstīta Likuma 37. 1 pantā, kā arī 45. 3 pantā.

Līdz ar to Liepiņš lūdz CVK likumā noteiktajā kārtībā (t.i., triju darbadienu laikā) izskatīt viņa iesniegumu, paziņojot par izskatīšanu vismaz 12 stundas iepriekš.

Foto: J.Kaugurs