Mūzikas un mākslas festivāls Laba Daba papildina mūzikas programmu

No 5. līdz 7. augustam Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā “Ratnieki” notiekošais, mūzikas un mākslas festivāls “Laba Daba” izziņo ārvalstu viesus un papildina pašmāju muzikālo programmu.
Papildus jau izziņotajiem pašmāju mūziķiem, festivāla programmu papildinās perkusionista Nila Īles pasaules mūzikas grupa “Kanisaifa”, vīru kopa “Vilki”, East Bam jeb Roberts Gobziņš, panku banda “PND”, regeja apvienība “Riga Reggae”, mākslinieka Kristiana Brektes un viņu domu biedru grupas eksperimentālās mūzikas projekts “+K+M+B”, kā arī nozīmīgā latviešu sintpopa grupa “LLL”, kura īpašam koncertam apvienosies tieši “Laba Daba” festivālā. Programma vēl tiks papildināta ar koru un etno mūzikas priekšnesumiem, par kuriem tiks ziņots drīzumā.
Šogad festivālā gaidāma gan par tradīciju kļuvusī “Ej apskrieties” pankroka skatuve ar deviņām pašmāju mūziķu grupām un projektiem, gan divu nakšu vietējo ārvalstu DJ programma lielajā Ratnieku šķūnī uz “Suņa skatuves”, kā arī uz noskaņu skatuves “Pūces miga”.
Ārvalstu muzikālajā programmā būs leģendārais vācu mūziķis, dīdžejs Westbam, elektroniskās mūzikas māksliniece “Zavoloka” no Ukrainas, enerģiskais izraēļu duets “AGAT” un Salum Matata no Tanzānijas. Programma vēl tiks papildināta ar māksliniekiem no Ukrainas, Kanādas un Lietuvas.
Kā “Laba Daba” galvenais ārvalstu viesis jāmin vācu mūziķis Westbam, jeb īstajā vārdā Maksimilians Lenzs (Maximilian Lenz), kurš savas mūziķa gaitas sāka 1978. gadā dzimtajā Minsterē. Savu dīdžeja karjeru Westbam sāka 1983. gadā, savukārt gadu vēlāk mūziķis pārcēlās uz Berlīni, sekojot savam mentoram, vācu tehno mūzikas leģendai un vienam no “Mayday” festivāla rīkotājam Viljamam Rotgeram (William Rottger). 1985. gadā Westbam publicēja ietekmīgo rakstu “What is Record-art?”, kurā stāstīja par dīdžeja spēles tehnikām un apgalvoja, ka dīdžejs ir mūziķis– kāds, kurš rada savas dziesmas un ierakstus. Pāris gadus vēlāk Gētes institūts iekļāva Westbam projektā, kurš uzstājās Seulas Olimpiskajās spēlēs. Westbam uzstājās arī pirmajā Berlīnes “Love Parade” 1989. gadā un ir vienīgais mākslinieks, kurš labi zināmajos svētkos uzstājies katru reizi – līdz pat 2008. gadam, kā arī bijis “Love Parade” himnas autors no 1997. līdz 2008. gadam. 1991. gadā dienasgaismu ieraudzīja “Mayday”, viens no nozīmīgākajiem mūsdienu techno festivāliem. Westbam bijis gan pirmā, gan vēlāko “Mayday” iniciators un viens no rīkotājiem. Līdz šim Westbam izdevis vairāk nekā desmit albumus, neskaitāmus singlus, remiksus un kompilācijas. Ierakstu tapšanā mūziķis sadarbojies ar Iggy Pop, Ričardu Butleru (Richard Butler), Lil Vaijnu (Lil Wayne), Braienu Molko (Brian Molko), Hjū Kornvelu (Hugh Cornwell) un daudziem citiem.
Kopā ar Westbam uz skatuves kāps East Bam jeb Roberts Gobziņš – ilggadējs Westbam biedrs. Viņi vairākkārt uzstājušies kopā Berlīnē un citur Eiropā, kā arī East Bam piedalījies arī vairākos Westbam dziesmu ierakstos.
Drīzumā tiks izsludināta plašā teātra, dejas izrāžu un performanču programma, kā arī kino, meistarklašu, radošo darbnīcu un Radio NABA tiešraides programma. Informāciju par iepriekš izziņotajiem māksliniekiem atradīsiet: www.labadaba.lv.
Šis festivālam būs jau divpadsmitais norises gads. Par šī brīža cenu biļetes pieejamas līdz 31.jūnijam vietnē www.labadaba.lv/biletes un “Biļešu servisa” kasēs. Bērniem līdz 13 gadu vecumam (vecāku pavadībā) ieeja ir bez maksas. 2020. un 2021. gadā iegādātās biļetes ir derīgas šī gada festivāla apmeklējumam, un to maiņa nav nepieciešama.
Vēl par tēmu:
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”
No 2025. gada 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu...
Lasīt tālākFestivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu “Latvijas džeza zvaigznes” 11. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē. Ziemassvētku...
Lasīt tālākOtrajā adventē Rīgu pieskandinās dažādas koncertprogrammas
Otrajā adventē Rīgas pašvaldība piedāvā baudīt koncertus Rīgas Domā, VEF Kultūras pilī, koncertzālē “Ave Sol”, “Mazajā ģildē”, kultūras centrā “Iļģuciems” un citur...
Lasīt tālākGalvaspilsētā norisināsies sirsnīgi Pirmās adventes pasākumi
Ar galvenās svētku egles iedegšanu Rātslaukumā un Pirmās adventes pasākumiem galvaspilsētā sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Ziemassvētku dārzs Torņakalnā, rūķu gājiens un...
Lasīt tālākAndra Kalnozola oriģināldramaturģija Nacionālā teātra jauniestudējumā “Ods”
Nacionālais teātris skatītājiem piedāvā jauna latviešu oriģināldramaturģijas darba iestudējumu. Pēc Andra Kalnozola lugas “Ods” teātra Aktieru zālē izrādi veido Matīss Budovskis,...
Lasīt tālākLiepājas Simfoniskais orķestris ar Mārtiņa Brauna mūzikas programmu priecē klausītājus Cēsīs un Rēzeknē
Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājas Simfoniskais orķestris ar koncertprogrammu “Mārtiņš Brauns. Dziesma par spēli” sajūsmināja un arī aizkustināja klausītājus piektdienas vakarā...
Lasīt tālākZināmi “Spēlmaņu nakts” 2024./2025. gada sezonas uzvarētāji
2025. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 139. dzimšanas dienā, Dailes teātrī aizvadīta ikgadējā Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija, ko 32. reizi organizē...
Lasīt tālākRīdzinieki aicināti iesūtīt savas idejas, kur pilsētā turpmāk vēlas redzēt animācijas filmas “Straume” tēlus
Pēc grandiozajiem animācijas filmas “Straume” panākumiem pasaulē un ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” saņemšanas, Rīgas pilsētvidē bija sastopami četri filmas varoņi – kaķis,...
Lasīt tālākValsts svētkos Rīgas valstspilsētas pašvaldība piedāvā daudzveidīgu kultūras programmu
Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā, 18. novembrī, galvaspilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Šogad 18. novembrī svinēsim mūsu tautas brīvības simbola – Brīvības...
Lasīt tālākValsts svētku mēnesī Rīgas pilsētvidē – Brīvības pieminekļa tēli un to simboliskais vēstījums
Valsts svētku laiks ir brīdis, kad ne tikai svinēt brīvību un valsts dzimšanu, bet arī atcerēties un godināt mums visiem nozīmīgas un būtiskas vērtības. Šogad 18. novembrī aprit 90...
Lasīt tālāk