17/02/2017, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Dainis Lemešonoks

Latvijas nodokļu iekasēšanas politika un prakse šodien ir uzskatāms piemērs parunai par aitām un cirpējiem. Turklāt ar PVN izmānīšanas shēmām tiek “frizēta” pati valsts – atbrīvojot tās kasi no godprātīgu nodokļu maksātāju pienesuma, graujot viņu motivāciju.

Tev, lasītāj, ir vērts iegaumēt jau leģendāro nosaukumu: SIA “Tendem Neman”. Tā sauc pēdējo publiski zināmo Latvijas “čempionu” nodokļu nemaksāšanā – uzņēmumam pērnajā gadā bija 43,742 miljoni eiro lielas saistības pret valsts kasi. Kopš šī gada sākuma – jau 45,91 miljons.

Šo summu neizbēgami nāksies norakstīt zudībās. Tas netraucē nodokļu (ne)iekasētājiem spītīgi palielināt parāda apjomu, pierēķinot arvien jaunas soda naudas par kavējumu. (Kopējā nodokļu parādu summa šā gada 1. augustā bijusi 1,42 miljardi eiro, no tiem VID par piedzenamiem uzskatīja 142,7 miljonus euro – NRA, 29.08.2016).

Novembrī Talejas ielas iestāde šo praksi pārtrauca: to nepieprasot LR normatīvie akti. (Tagad, līdz ar jauno vadību, tā tika atjaunota.) Nodokļu piedzinēju vēlme nepublicēt tādu sarakstu bija acīmredzama, jo no parādnieku kaunināšanas instrumenta tas ir pārvērties VID mazspējas apliecinājumā, mudinot afēristus īstenot jaunas “PVN karuseļu” blēdības. Tāpēc iestāde līdz šim kategoriski noraidīja žurnālistu lūgumus sniegt informāciju par nemaksātājiem, parādu cēloņiem un iespējām tos piedzīt.

***

“Tendem Neman” (TN) ir/bija mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums. Kā SIA vienīgais īpašnieks tiek minēts Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins.

2014. gadā TN apgrozīja vērienīgu summu – 38,865 miljonus eiro, gūstot 222,2 tūkstošus peļņā. (2012. gadā firmai apgrozījuma nebija vispār, bet, salīdzinot ar 2013. gadu, tas palielinājās 86,7 reizes!)

Tāpēc aģentūras LETA un portāla “Firmas.lv” veidotais 2015.gada Latvijas biznesa gada pārskats šo uzņēmumu ierindoja “iekārtu un piederumu birojam un ražošanai tirdzniecības” jomas līderu trijniekā – aiz SIA “Ourea” un SIA “Onika Trade” (tā, starp citu, uzrādīja sev divus darbiniekus). Priekšstatam: saldumu ražotāja “Laima” apgrozījums 2014. gadā bija 10 miljoni eiro, “Hanzas maiznīcai” – 20 miljoni. Tāpat žurnāls “Kapitāls” iekļāva TN Latvijas eksportētāju TOP100 – par vairumtirdzniecību Čehijā, Rumānijā, Dānijā. Gluži vai jābrīnās, kā uzņēmums netika pie kādās uzņēmēju asociācijas vai pat Ekonomikas ministrijas balvas par savu straujo izaugsmi…

Fiskālā joma ir apliecinājums, ka mums joprojām papīrs pacieš visu. Vai tu, lasītāj, ticētu veiksmes stāstam par uzņēmumu, kas gada laikā gandrīz deviņdesmitkāršo savu apgrozījumu, tam sasniedzot teju vai četrdesmit miljonus eiro? Turklāt pilnībā iztiekot bez bankas kredīta un nodarbinot… vienu darbinieku!!! (Meklējiet TN “Nozares.lv” publikācijas sadaļā “Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai”.)

Diemžēl tādās teiksmās grūti izskaidrojamā lētticībā klausījās ne tikai Valsts ieņēmumu dienests. Arī ekonomikā specializējušies masu mediji, riskējot ar savu reputāciju.

***

Savukārt 2015. gada finanšu rezultātus SIA vairs neiesniedza, kaut gandrīz visu gadu uzņēmums pieteica iespaidīgu apgrozījumu – vidēji trīs miljonus eiro mēnesī. Ar VID lēmumu kompānijas saimnieciskā darbība 2016. gada februārī tika apturēta, Uzņēmumu reģistra valsts notārs Siņaginu – visticamāk, SIA viltusīpašnieku – martā atbrīvoja no uzņēmuma valdes locekļa amata. Kādreizējais “topuzņēmums” izrādījās reģistrēts bijušās kopmītnēs Rīgā, Burtnieku ielā 33 – par to attiecīgās istabas īpašnieks sacīja neko nezinām. Savos “ziedu laikos” TN bija reģistrēts Salaspilī, Krasta ielā 3 – kā liecina vietas foto, zaļā pļavā…

“Neatkarīgās” ekonomikas apskatnieks Arnis Kluinis jau uzstādīja (NRA, 29.08.2016) diagnozi TN “rekordam” un tādam biznesam kopumā: “Latvijā gadu no gada mainās šādu firmu nosaukumi vienā un tajā pašā darbības nozarē – elektronikas un sadzīves preču vairumtirdzniecībā. Nekādu preču un to tirdzniecības šajā gadījumā nav, bet ir dokumentu kārtošana pievienotās vērtības nodokļa naudas izkrāpšanai, pret ko VID ir bezspēcīgs.”

Shēmas princips: tiek deklarēti fiktīvi darījumi, kas it kā notikuši ES un citur ārzemēs, no VID saņemot PVN atmaksu. Turklāt viena un tā pati preču partija var tikt viltus darījumos apgrozīta daudzreiz, “vizināta karuselī”.

VID, protams, klusē, vai TN izkrāpa tam naudu. Taču informācija par SIA veiktajiem darījumiem uzrāda ļoti interesantu lietu: firma “nez kāpēc” kalpo par starpnieku preču piegādātājiem un saņēmējiem, kaut tiem ir savstarpēji tieši biznesa kontakti. Pieci lielākie TN darījumu partneri (no pavisam 43) ES valstīs, kam SIA piegādāja preces, ir tie paši, kam preces piegādā arī TN darījumu partneri – tie paši, no kuriem SIA iegādājās savu tālākpārdodamo preci. Droši vien “Rietumu bankas” un “Swedbank”, kurās naudu apgrozīja TN, darbiniekiem kaut kādas dīvainības iekrita acīs – bet vai tādēļ zaudēt klientu?

Pērnā gada septembrī TN, nodokļu nemaksāšanas “rekordistu”, sīkāk centās izpētīt TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālisti. Nekādus milzu panākumus viņi gan neguva – šādi projekti apzināti tiek radīti tā, lai visi gali paliktu ūdenī. (Arī man, “pārstaigājot kartupeļlauku”, kā redzat, diži jaunatklājumi neradās. Šis teksts ir uzsildīta zupa – ar naivu domu, ka atgādināšana = zināšanu māte.)

“Nekā personīga” komanda noskaidroja, ka TN ir cieši saistīts ar VID parādnieku pēdējā saraksta “sudraba medaļas” ieguvēju SIA M4U (parāds valstij ir 34,012 miljoni eiro), arī mobilo tālruņu tirgotāju. Šīs SIA amatpersonas un īpašnieki ir Krievijas pilsoņi. Taču abu firmu izveide un darbība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju Mihaila Kočņevu (līdzdarbojas vairākos desmitos uzņēmumu). Tās strauji un bez kredītiem “uzpumpēja” apgrozījumu 2014. gadā, turklāt abas nodarbojās ar vairumtirdzniecību: iepirka aparātus Polijā, Igaunijā, Lielbritānijā vai Vācijā un pārdeva ES valstīs vai Krievijā.”Nekā personīga” žurnālisti piefiksēja, ka pat gramatikas kļūdas abu firmu gada pārskatos ir identas.

Raidījums toreiz paziņoja: “kamēr VID auditē, pārbauda un izmeklē, tie paši cilvēki neslēpjoties miljonus starptautiskos darījumos groza jau citā uzņēmumā”. Jo, neviena netraucēts, darbu turpināja nodokļu parādnieka SIA M4U klons – SIA “M4U Group”: firmai ir tas pats īpašnieks, grāmatvedību un lietvedību kārto Kočņevs.

***

Stāstā par “topuzņēmumu” TN pat īsti nešokē VID demonstratīvais aklums. Iestāde deevolucionē Latvijas birokrātijas “labākajās” tradīcijās, tā ir novājināta merkantilās reorganizācijās. Nespēja atklāt un preventīvi novērst “karuseļu” shēmas ir loģisks rezultāts politiķu un iestādes vadības rosībai.

Mani pašu daudz vairāk un tīri profesionāli pazemo vienaldzība, ar kādu cunftes kolēģi, ekonomikas lietpratēji, tiražēja blēņas par viena darbinieka uzņēmuma milzu sasniegumiem. Droši vien paši savā starpā par to jokoja: vai nevajadzētu uzrakstīt depešu VIDam, lai paliek veiksminieku zem lupas? Vajadzēja, ai kā vajadzēja…

Foto: moritz320/https://pixabay.com/en/users/moritz320-1260270/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

1,040 skatījumi




Video

No 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos

12/06/2026

No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Lauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu

12/06/2026

Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...

Lasīt tālāk
Video

Īstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem

11/06/2026

Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus

10/06/2026

Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...

Lasīt tālāk
Video

Aprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports

09/06/2026

2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...

Lasīt tālāk
Video

FM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%

09/06/2026

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...

Lasīt tālāk
Video

Valsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību

08/06/2026

Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam

05/06/2026

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski

05/06/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...

Lasīt tālāk
Video

IUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav

02/06/2026

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...

Lasīt tālāk