• Tweet

Bēgļu pabalsti tika pielīdzināti tiem pabalstiem, kādus saņem Latvijas iedzīvotāji – pēc taisnīguma principa, šorīt intervija LNT raidījumā “900 sekundes” pauda Saeimas spīkere Ināra Mūrniece.

Skaidrojot iemeslus, kāpēc bēgļi Latviju ir pametuši, Mūrniece norādīja, ka vispirms ir jāpaskatās, kas pēc būtības ir bēgļi – tie, kas bēg no kara šausmām, meklē iespēju mierīgi dzīvot. “Pastāv pieņēmums, ka tad, kad karš beigsies, bēgļi dosies atpakaļ uz izcelsmes valstīm. Latvija piedāvā mieru un iespēju dzīvot, tāpat bēgļiem te ir piešķirti pabalsti, kas nepārsniedz tos pabalstus, ko saņem Latvijas iedzīvotāji,” atbildot uz jautājumu, kādēļ tik daudzi cilvēki, kuriem Latvijā ir piešķirts patvērums, valsti tomēr ir pametuši, sacīja Mūrniece.

Viņa pauda, ka jāņem vērā, kāda ir bēgļu motivācija un vēlmes, proti, ja šie cilvēki vēlas aizbēgt no kara šausmām, tad Latvija piedāvā šādu iespēju, kā arī pabalstus, kādi ir arī Latvijas iedzīvotājiem. “Pabalsti tika pielīdzināti tiem pabalstiem, kādus saņem Latvijas iedzīvotāji – pēc taisnīguma principa,” sacīja Mūrniece.

Jau vēstīts, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) skaidrojuma, patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju.

Tikmēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane skaidrojot bēgļu došanos prom no Latvijas, viņa pauda viedokli, ka Latvijā īsti nedarbojas sociālekonomiskās iekļaušanas plāns, norādot, ka galvenā problēma ir samazinātais pabalsts, kā arī grūtības atrast dzīvesvietu un darbavietu, kur savukārt viena no problēmām ir valodas zināšanas.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/