• Tweet

“Ukrainai ir jāuzvar, un Krievijai ir jāzaudē – cita risinājuma ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā nav. Tādai šodien jābūt politikai,” ceturtdien, 26. janvārī, Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

“Pašlaik nav pamata sagaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas politikā. Krievija gatavojas ilgstošai karadarbībai, un Putins negatavojas atteikties no saviem imperiālistiskajiem mērķiem Ukrainā un citās valstīs. Putins tic, ka, paildzinot karu, Krievija spēs nogurdināt Ukrainu un tās atbalstītājus. Mums ir jāpierāda, ka viņš kļūdās, un šīs gaidas ir muļķīgas,” uzsvēra ministre.

I. Mūrniece norādīja, ka NATO nepārprotami ir demonstrējusi savu spēju pielāgoties fundamentālajiem drošības izaicinājumiem un rūpēties par savām dalībvalstīm. Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, NATO nekavējoties stiprināja atturēšanu un aizsardzību NATO Austrumu flangā.

Ministre akcentēja arī to, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, kas pērn kārtējo reizi apliecināja savu apņemšanos atbalstīt un aizstāvēt Latviju. “ASV nodrošina politisko līderību, finansiālo atbalstu NBS spēju attīstībai un militārās klātbūtnes pastiprināšanu.

Runājot par nopietnajiem draudiem, kas joprojām saglabājas, ministre atgādināja, ka Krievija kārtējo reizi apliecinājusi – tā ir drauds transatlantiskajai drošībai. To savā jaunajā stratēģiskajā konceptā ir atzinusi NATO.

“Uzskatu, ka Rietumvalstīm ir jāīsteno mērķtiecīga ilgtermiņa Krievijas iegrožošanas stratēģija, citādi Eiropas drošību apdraudēs jauni, potenciāli vēl lielāki kari. Kritiski svarīga būs rietumvalstu vienotība, lai nodrošinātu maksimālu ilgtermiņa politisko, finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai, cik vien ilgi tas būs nepieciešams,” pauda I. Mūrniece

Aizsardzības ministre aicināja Saeimas deputātus izšķirties par izlēmīgu rīcību, atbalstot izstrādāto Valsts aizsardzības dienesta likumu, kura izskatīšanu jau uzsākusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. “Jūsu spēkos ir nodrošināt, ka Nacionālie bruņotie spēki jau šajā vasarā uzņemtu pirmos brīvprātīgi pieteikušos valsts aizsardzības dienesta karavīrus. “Kavēšanās ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu nav pieļaujama,” likumdevējus mudināja ministre.

Viņa atgādināja, ka viens no svarīgākajiem Aizsardzības ministrijas uzdevumiem pašlaik ir nokomplektēt bruņoto spēku vienības ar nepieciešamo personālsastāvu un palielināt arī rezervistu skaitu. Pretējā gadījumā var trūkt apmācītu, prasmīgu karavīru, kuri spēj pārvaldīt augsti kvalitatīvu un modernu militāro tehniku, ko gatavojas iepirkt arī Latvija.

Ministre īpaši pateicās Kanādai kā mūsu valstī dislocētās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvarnācijai, un teica lielu paldies Albānijai, Čehijai, Itālijai, Islandei, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai un Ziemeļmaķedonijai par to, ka tās karavīri kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem sargā Latvijas sabiedrības drošību.

Aizsardzības ministre izteica gandarījumu, ka Latvijai izdodas sniegt jūtamu atbalstu Ukrainai, izcīnot Krievijas izraisīto karu. “Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas vēl īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sāka militārās palīdzības piegādes Ukrainai,” uzsvēra ministre.

Šobrīd Latvija Ukrainai gatavo jaunu militārās palīdzības kravu, un pēc tās nosūtīšanas mūsu palīdzība Ukrainai būs sasniegusi 370 miljonus eiro jeb 1% no IKP. Pēdējos mēnešos Latvijā arī ir apmācīti vairāk nekā 350 Ukrainas karavīru. Šogad plānots apmācīt ap 2000 Ukrainas karavīru.

Runas noslēgumā I. Mūrniece uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir starptautisko tiesību normās balstīta pasaules kārtība, kā arī novēlēja izdošanos, kopīgi stiprinot mūsu valsts drošību.

Foto: Saeimas kanceleja