• Tweet

Drīz turpināsies tiesas process pret bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas) par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kopā ar viņu apsūdzēts ir arī bijušais PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes loceklis Normunds Pīrants.

Munkevicu un Pīrantu aizturēja 2010. gada 18. maijā – kriminālprocesā par 5000 latu kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20. maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā. Kukulis esot piedāvāts partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai. 20. maijā abus aizturētos apcietināja.

– Pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš jūs pret drošības naudu 50 000 latu apmērā tikāt atbrīvots no ieslodzījuma. Kādā stadijā šobrīd atrodas Jūrmalas kukuļdošanas tiesas process?

– Process atsākies 6. novembrī. Nav pamata uzskatīt, ka tas tiktu novilcināts. No apsūdzības puses tiek izplatītas ziņas, ka tiesas process nemaz tā īsti pat neesot sācies. Patiesībā ir veiktas daudzas procesuālās darbības, tajā skaitā izskatīts mūsu lūgums par noraidījumu prokurorei, izskatīts Jūrmalas domes deputātes Ivetas Blauas iesniegums ar lūgumu atzīt viņu par cietušo. Ir nopratināta pēc būtības vienīgā lieciniece – Iveta Blaua.

– Kas notiek ar otru apsūdzēto – Normundu Pīrantu? Viņš joprojām slimo?

– Man nav nekādu ziņu par to, ka viņš nevarētu apmeklēt tiesas sēdes. Jā, dažas tiesas sēdes ir bijušas atliktas, bet iemesli ir dažādi. Taču man nav pamata žēloties, ka process velkas pārāk ilgi, un mēs redzam, kāda situācija ir tiesās – neviens process nebeidzas ātri.

– Vai tiekaties ar Pīrantu?

– Ja satiekamies, tad neizvairāmies no sarunas. Bet Pīrantam ir sava aizstāvības taktika, tāpēc es negribētu neko teikt viņa vietā.

– Kāpēc pieteicāt noraidījumu prokurorei Zaļūksnei?

– Pirmkārt, tāpēc, ka eksistēja nedokumentēta sadarbība starp deputāti Blauu un prokurori Zaļūksni, kas izpaudās jau 2010. gada rudenī: prokurore Zaļūksne iesaistījās politiskajās cīņās.

– Kāpēc jūs tā domājat?

– Bija Blauas iesniegums par papildu drošības līdzekļa nepieciešamību. Toreiz bija paredzēts izbalsot Romualdu Ražuku no domes priekšsēdētāja vietas, Blaua izdomāja, ka jāaizliedz man tuvoties viņai, līdz ar to es nevarētu apmeklēt domes sēdes un nevarētu piedalīties balsošanā. Ražuku tad nenoņemtu. Prokurore atbalstīja Blauas iesniegumu, norādot, ka parādījušies jauni apstākļi. Blaua no domes faksa sūtīja prokurorei iesniegumu, prokurore steigā rakstīja savu atbalstu, tomēr tiesa nepiemēroja man jaunu drošības līdzekli, un, domei balsojot, Ražuks tika noņemts no amata. Vēlāk tiesā Blauai tika vaicāts: kā izpaustos viņas ietekmēšana no manas puses? Viņa baidījusies tikt ietekmēta, ja Ražuks zaudēs savu amatu, līdz ar to arī viņa zaudētu savu amatu – viņa bija komitejas priekšsēdētāja. Tie ir kādi 300 uz papīra. Vēl iemesls noraidījumam bija lietas materiālu noplūde medijos 2010. gada vasarā. Šo noplūdes faktu izskatīja prokurore Zaļūksne, bet, manuprāt, viņa to nedrīkstēja skatīt, jo viņa bija viena no tām, pie kuras šī lieta atradās, tāpēc gluži teorētiski viņa varēja lietas materiālus noplūdināt. Tie bija Blauas un Pīranta sarunu ieraksti, kurus publicēja laikraksts Diena un pēc tam arī Jūrmalas Nedēļa. Prokurore pieņēma lēmumu, ka noplūde nav notikusi, nemaz to neizmeklējot. Trešais – un galvenais – iemesls mūsu pieprasījumam bija tas, ka viņa nepievienoja lietai svarīgus ekspertu atzinumus.

– Kas tie par atzinumiem?

– Tie bija atzinumi, ka uz kukuļa, respektīvi, uz izņemtajām naudaszīmēm, nav ne manu, ne Pīranta pirkstu nospiedumu, ir tikai Blauas pirkstu nospiedumi. Nav arī mūsu abu DNS pēdu. Tikai tad, kad advokāts pēc vairākām tiesas sēdēm sāka interesēties Kriminālistikas pārvaldē, kur tad palikuši atzinumi, mums atbildēja, ka tie jau sen ir pie prokurores Zaļūksnes. Tā ir pierādījumu slēpšana. Tiesa tomēr neuzskatīja mūsu argumentus noraidījumam par pietiekamiem un atstāja prokurori savā vietā.

– Kāpēc, pēc jusu domām, Blaua pieprasīja sev cietušās statusu? Jūs viņai draudējāt?

– Nē, protams. Bet cietušā statuss dod iespēju pieprasīt materiālu kompensāciju naudas izteiksmē. Tas ir vienīgais loģiskais izskaidrojums, tikai man nav saprotams, kāpēc prokurore Zaļūksne to atbalstīja.

– Kopš 2010. gada Iveta Blaua ir domē un joprojām cieš no jūsu klātbūtnes?

– Tiesa neatzina Blauas kundzi par cietušo. Bet par viņas ciešanām neesmu informēts.

– Bija informācija, ka izmeklētāju rīcībā ir fakti par daudziem citiem jūsu iespējamajiem noziegumiem. Kas tie par noziegumiem?

– Tāds bija pamatojums lūgumam piemērot man apcietinājumu. Parasti KNAB izmeklētājs apgalvo, ka viņa rīcībā esot daudz faktu par citiem noziegumiem, un, lai netraucētu izmeklēšanas gaitu, aizdomās turamais jāapcietina uz diviem mēnešiem. Tiesa šo lūgumu parasti apmierina. Protams, nekādus manus noziegumus neviens nekonstatēja. Tā ir metode sabiedrības viedokļa veidošanai, sak, nav dūmu bez uguns. Cietumā mani nepratināja, atnāca tikai, lai paņemtu pirkstu nospiedumus, DNS paraugu un balss paraugu.

– Kas bija balss ierakstos?

– Balss ierakstā varēja dzirdēt, ka Pīrants jautā Blauai – cik? Viņa atbild, ka ciparam jābūt ar sešām nullēm. Iespējams, viņa pieprasīja kukuli, bet to lai vērtē tiesa. Viņa vēlāk stāstīja, ka iepriekš nav pazinusi Pīrantu un ir aizgājusi uz tikšanos ar viņu kā ar vienu no saviem vēlētājiem, un paņēmusi līdzi diktofonu. Tiekoties ar vēlētājiem, parasti ņem līdzi diktofonu? Zinu, ka deputāts Māris Dzenītis organizēja diktofona iedošanu Blauai, iesaistot šajā lietā arī mani. Tādā veidā viņš acīmredzot cerēja uz ilgu laiku izolēt savu politisko pretinieku – mani. Pēc Blauas liecībām spriežot, Pīrants pulksten četros dienā viņai esot atdevis naudu – 5000 latu, savukārt viņa atdevusi KNAB šo naudu pulksten deviņos vakarā. Kāpēc ne uzreiz, bet pēc piecām stundām? Un kāpēc bija jāmelo, ka iepriekš nav pazinusi Pīrantu? Un ir vēl viena interesanta lieta.

– Kāda?

– 2012. gada maijā kolēģis Māris Dzenītis uzrakstīja iesniegumu tiesai – ar lūgumu aizliegt man pildīt deputāta pienākumus. To viņš pamatoja ar pusotra gada senu notikumu: ka es it kā esot viņam ierosinājis sniegt nepatiesas liecības. Pērnā gada nogalē deputāti bija nolēmuši likvidēt deputāta Dzenīša amatu, un acīmredzot tas bija iemesls, kāpēc Dzenītis pamodās. Tiesa šo lūgumu neapmierināja, nosūtīja to policijai, un policija to izbeidza. Tas ir vēl viens spilgts piemērs, kā konkurenti mēģina izmantot tiesu varu savu personisko mērķu sasniegšanai.

– Pasakiet atklāti – esat vai neesat vainīgs?

– Jau tiesā neatzinu savu vainu, es vienkārši zinu, ka neesmu vainīgs. Kā nopratināšanā atzina Blaua, uz tikšanos mani viņa aicināja pati, turklāt aicināja uz sarunu KNAB uzdevumā. Man nav nekāda sakara ar viņas un Pīranta attiecībām. Sarunas ar Blauu mums bija pavisam citas – par to, ka viņa varētu no opozīcijas pāriet pozīcijā, apmainoties ar Ančānu amatiem, kurš tobrīd ieņēma priekšsēdētāja vietnieka amatu. Viņa jau tam arī piekrita. Beigās izrādījās, ka viņas sarunu mērķis bija pavisam cits – noņemt mani, kā mēdz teikt, no trases.

– Vai balotēsieties nākamajās pašvaldību vēlēšanās?

– Jā, balotēšos. Ir jāpabeidz darbi, kas vēlētājiem solīti, un ir arī jaunas ieceres. Jūtos vēl vajadzīgs.

Avots: nra.lv /Elita Veidemane