• Tweet

“Kaut arī juridiski šobrīd ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību nav panākta vienošanās par arodbiedrības izteikto prasību izpildi, es turpināšu sarunas gan ar Finanšu ministriju, gan Ministru prezidentu un valdības kolēģiem, lai rastu jebkādus risinājumus, kā šajā situācijā uzlabot ikviena skolotāja darba apstākļus un līdzsvarot slodzi,” pēc 7. septembrī notikušās pedagogu streika izlīgšanas komisijas sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Sarunās ar dažādu mācību priekšmetu skolotāju asociācijām ir akcentēts mācību līdzekļu trūkums, kas ievērojami palielina skolotāju slodzi, gatavojoties mācību stundām. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai pedagogu streiks notiks vai nē, jau tuvākajā laikā ikvienam skolēnam un arī pedagogam tiks nodrošināta brīva piekļuve trim digitālajām mācību platformām – “Lielvārds”, “Zvaigzne ABC” un “Uzdevumi.lv” PROF versijai. Ir panākta vienošanās, ka nepieciešamie izdevumi šajā mācību gadā tiks finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un iespēja bez maksas izmantot šos digitālos resursus noteikti atvieglos skolotāju ikdienu.

“Sarunas par citiem pedagogu aktualizētajiem jautājumiem saistībā ar slodzes sabalansēšanu un atalgojuma palielināšanu turpināsim ar valdības pārstāvjiem, lai vienotos – kāda veida apņemšanās šī valdība var uzņemties, izstrādājot ceļakarti nākamajai valdībai un Saeimai. Tāpēc es ticu, ka mēs varam no plānotā streika izvairīties, kaut gan juridiski tas tiks pieteikts,” uzsver ministre.

Diskutējot par pedagogu algu grafika izstrādi, IZM jau iepriekšējās sarunās atgādināja, ka 13. Saeima ir savā noslēguma posmā, savukārt budžeta lēmumi būs jāpieņem nākamajai valdībai un Saeimai. Tā kā arodbiedrības prasībām ir fiskālā ietekme, esošā valdība nevar pieņemt lēmumus un lemt par nākamo gadu budžetu. Vēlēšanu gadā valsts iesniedz Eiropas Komisijai budžeta plānu pie nemainīgas politikas, bet pēc valdības apstiprināšanas Eiropas Komisijai tiek iesniegts plāna projekts ar visiem politiku pasākumiem, kas iekļauti nākamā gada budžetā.

Pedagogu atalgojuma palielinājums ir ietverts jau līdz šim pieņemtajos valdības noteikumos, apstiprinot lēmumu par jauno pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtību. Tā nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un atbildību izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Virkne pašvaldību jau ir pierādījušas, ka spēj būt sociāli atbildīgi partneri, bet jaunais finansēšanas modelis sniegs šādu iespēju visām vietvarām.

Tāpat ministrijā vairāk nekā pusgadu strādāja darba grupa un 9.augustā nodeva sabiedriskajai apspriešanai darba grupas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim”. Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā strādāja pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, kā arī sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, kā arī pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji.

Foto: Valsts kanceleja