Muižniece: Skolotāju valsts valodas nezināšana nav arguments, lai kādā izglītības iestādē pieļautu likuma nepildīšanu

Ja pirms 30 gadiem tiktu pieņemts drosmīgs lēmums, mums šodien būtu vieglāk, uzskata izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Intervijā “Neatkarīgajā”, runājot par lēmumu, ka visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā, Muižniece norādīja: “Tas nepavisam nebija grūts lēmums, jo, startējot 13. Saeimas vēlēšanās, konservatīvās partijas programmā pāreja uz latviešu valodas apmācību bija definēta kā viens no sasniedzamajiem mērķiem. Drīz pēc manas stāšanās ministres amatā ministrijas iekšienē šis jautājums tika aktualizēts un diskutēts. Protams, ka lēmuma pieņemšanas ātrumu ietekmēja starptautiskie notikumi – karš Ukrainā. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri līdz šim aktīvi protestēja pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, notikumi Ukrainā ir atvēruši acis, tāpēc lēmuma pieņemšanas gaitā nesaskārāmies ar milzīgiem piketiem un sabiedrības protestiem.”
Viņa atzina: “Man kā jaunam cilvēkam nav saprotams, kāpēc jau pirms 30 gadiem netika pieņemts viens drosmīgs lēmums, lai šodien mums vispār par to nevajadzētu lauzīt galvu. Esmu ārkārtīgi priecīga, ka beidzot esam saņēmušies un bijuši tik drosmīgi, lai dažu gadu laikā visi Latvijā dzīvojošie bērni mācītos valsts valodā.”
Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām daļa sabiedrības, kura dzīvo un strādā Latvijā, uzskata, ka kādreiz Latvijā būs divas valsts valodas: “Taču es gribu uzsvērt: tā nekad nebūs! Otra daļa sabiedrības apzinājās, ka kādreiz varētu notikt pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, bet neuzskatīja, ka tas ir nepieciešams. Es domāju, ka tieši šī daļa sabiedrības ir tā, kurai karš Ukrainā atvēra acis, un viņi saprot, ka jaunā sistēma ir loģisks solis. Līdz ar to cilvēku, kuriem jaunā situācija nav pieņemama, ir kļuvis stipri mazāka.”
“Lai neizveidotos valdība, kas nedarbojas Latvijas interesēs, visiem ir jāiet uz vēlēšanām – tradicionālā situācija, kurā paļaujamies uz citiem, ka kāds jau tiks ievēlēts, šoreiz nestrādās. Nav īstais brīdis sēdēt maliņā un ļaut kādam citam izdarīt izvēli mūsu vietā, jo mēs ar savu balsi izvēlamies to, kādu gribam redzēt savu valsti. Matemātiskās kombinācijas var būt visādas, taču es nedomāju, ka pie varas varētu nākt Latvijai nelojāla valdība. Savukārt visiem valstij lojālajiem cilvēkiem ir pilnīgi skaidrs, ka izglītībai Latvijā ir jābūt valsts valodā,” piebilda Muižniece.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālāk