Muižniece: Skolotāju valsts valodas nezināšana nav arguments, lai kādā izglītības iestādē pieļautu likuma nepildīšanu
Ja pirms 30 gadiem tiktu pieņemts drosmīgs lēmums, mums šodien būtu vieglāk, uzskata izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Intervijā “Neatkarīgajā”, runājot par lēmumu, ka visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā, Muižniece norādīja: “Tas nepavisam nebija grūts lēmums, jo, startējot 13. Saeimas vēlēšanās, konservatīvās partijas programmā pāreja uz latviešu valodas apmācību bija definēta kā viens no sasniedzamajiem mērķiem. Drīz pēc manas stāšanās ministres amatā ministrijas iekšienē šis jautājums tika aktualizēts un diskutēts. Protams, ka lēmuma pieņemšanas ātrumu ietekmēja starptautiskie notikumi – karš Ukrainā. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri līdz šim aktīvi protestēja pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, notikumi Ukrainā ir atvēruši acis, tāpēc lēmuma pieņemšanas gaitā nesaskārāmies ar milzīgiem piketiem un sabiedrības protestiem.”
Viņa atzina: “Man kā jaunam cilvēkam nav saprotams, kāpēc jau pirms 30 gadiem netika pieņemts viens drosmīgs lēmums, lai šodien mums vispār par to nevajadzētu lauzīt galvu. Esmu ārkārtīgi priecīga, ka beidzot esam saņēmušies un bijuši tik drosmīgi, lai dažu gadu laikā visi Latvijā dzīvojošie bērni mācītos valsts valodā.”
Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām daļa sabiedrības, kura dzīvo un strādā Latvijā, uzskata, ka kādreiz Latvijā būs divas valsts valodas: “Taču es gribu uzsvērt: tā nekad nebūs! Otra daļa sabiedrības apzinājās, ka kādreiz varētu notikt pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, bet neuzskatīja, ka tas ir nepieciešams. Es domāju, ka tieši šī daļa sabiedrības ir tā, kurai karš Ukrainā atvēra acis, un viņi saprot, ka jaunā sistēma ir loģisks solis. Līdz ar to cilvēku, kuriem jaunā situācija nav pieņemama, ir kļuvis stipri mazāka.”
“Lai neizveidotos valdība, kas nedarbojas Latvijas interesēs, visiem ir jāiet uz vēlēšanām – tradicionālā situācija, kurā paļaujamies uz citiem, ka kāds jau tiks ievēlēts, šoreiz nestrādās. Nav īstais brīdis sēdēt maliņā un ļaut kādam citam izdarīt izvēli mūsu vietā, jo mēs ar savu balsi izvēlamies to, kādu gribam redzēt savu valsti. Matemātiskās kombinācijas var būt visādas, taču es nedomāju, ka pie varas varētu nākt Latvijai nelojāla valdība. Savukārt visiem valstij lojālajiem cilvēkiem ir pilnīgi skaidrs, ka izglītībai Latvijā ir jābūt valsts valodā,” piebilda Muižniece.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālākAptauja: Latvijā bērni kabatas naudā saņem pārsvarā 5-9 eiro nedēļā
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %),...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku dod priekšroku brīvībai: skolas formām – nē
Trešdaļai skolēnu vecāku skolas formas nešķiet pieņemamas – daudzi tās uzskata par neērtām un apgrūtinošām, atklāts modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktajā aptaujā. Visbiežāk...
Lasīt tālākValsts kontrole revīzijā aicināja nodrošināt taisnīgu samaksu, nevis ierobežot skolu direktoru pedagoģisko darbu
Publiskajā telpā turpinās diskusija par skolu direktoru pedagoģisko darbu. Valsts kontrole skaidro, ka 2018. gadā revīzijā vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās...
Lasīt tālākTiesībsargs: Valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi pabeigušajiem jauniešiem jābūt skaidri saprotamiem nosacījumiem par iespēju iegūt budžeta vietu augstskolā
Jauniešiem, kuri brīvprātīgi izvēlas dienēt valsts aizsardzības dienestā (VAD), ir jābūt pieejamiem skaidriem un saprotamiem nosacījumiem, lai pēc dienesta pretendētu uz budžeta vietu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības vidusskolās turpinās 10. klašu komplektēšana; deviņās skolās pieejamas brīvas vietas
Rīgas pašvaldības vidusskolās turpinās 10. klašu komplektēšana – tiek aicināti pretendenti no pieteikumu saraksta, un deviņās skolās pieejamas brīvas vietas. Vienlaikus jāņem vērā,...
Lasīt tālāk