• Tweet

Lai gan daudzi eksperti prognozē, ka Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas ne agrāk par šī gada martu, ES ārlietu dienests ieteicis atcelt sankcijas, ja Maskava pārstās “destabilizēt” Ukrainu, liecina ES ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni sagatavotais dokuments dalībvalstīm.

Kā liecina dokumenta saturošā informācija, ES sankcijas ieteikts sadalīt divās daļās un paturēt spēkā vien tās sankcijas, kas ieviestas saistībā ar Krimas aneksiju. Tādējādi spēkā aizvien būtu amatpersonu iekļaušana “melnajā sarakstā” un tirdzniecības aizliegums .

Dokuments nosaka, ka atvieglotas tiktu pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem noteiktās ekonomiskās sankcijas, kas smagi skārušas gan banku sektoru, gan lielākos naftas uzņēmumus, tai skaitā “Rosneft” un “Novatek”.

Lai tiktu mīkstinātas ekonomiskās sankcijas, Maskavai uzdots pārtraukt iejaukties Ukrainas un ES attiecībās, nodrošinot Minskas vienošanos izpildi, atbrīvojot Ukrainas austrumus no Krievijas teroristiem un algotņiem. Tāpat tiek pieprasīts, lai Krievija atjaunotu gāzes plūsmu uz Eiropu.

Tomēr daļu ES dalībvalstu pārstāvjus Mogerīni izplatītais dokuments nav pārliecinājis. Tiek norādīts uz neskaidriem kritērijiem, proti, vai ekonomiskas sankcijas tiks atceltas proporcionāli Krievijas reakcijas pakāpei vai tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanos izpildes, tāpat neskaidri palikuši jautājumi, kas skar ES un Krievijas attiecību atjaunošanu.

Kamēr pret sankciju atcelšanu, visticamāk, iestāsies pret Krieviju skeptiski noskaņotās valstis, tai skaitā Polija, Lielbritānija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstīs, kas uzskata sankciju atcelšanu par atgriešanos pie ierastā biznesa, daļa valstis, piemēram, Francija, Ungārija, Slovākija, Kipra, Čehija, Itālija un Austrija, gatavas dod piekrišanu sankciju atcelšana nekavējoties.

Par sankciju atcelšanu gan liek šaubīties Krievijas bruņoto spēku aktivitātes Ukrainas austrumos, kas pēdējās dienās pastiprinājušās un Eiropadomes prezidents Donalda Tuska paziņojums, ka sankciju atcelšanu vērtēs dalībvalstu līderi, nevis ārlietu ministri.

Mogerīni, šķietami, vienpusējie plāni, par ko liecina fakts, ka četru lapaspušu garais dokuments daudz ātrāk nokļuvis pie medijiem kā pie dalībvalstīm, kuru uzdevums būtu vispirms izvērtēt šo dokumentu ar iebildumiem un papildinājumiem pirms tiek domāts par to apspriešanu ārlietu ministru sanāksmē, draud izgāzties un visdrīzāk neiegūs vienotu ES atbalstu.

Kā jau ziņots, 12. septembrī spēkā stājās jaunās ES sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Jaunās sankcijas attiecās uz finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai skaitā «Rosņeftj», «Transņeftj» un gāzes koncernam «Gazprom».

Tāpat noteikti dažādi finansiāliem ierobežojumi, kas, galvenokārt, skars kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus. Sankciju sarakstā iekļautas vairākas bankas, tai skaitā ”Rosselkhozbank”, “Sberbank, ”Gazprombank” un VEB.

Uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī finanšu ieguldīšana naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.

ES noteikusi tirdzniecības aizliegumu ar deviņiem aizsardzības uzņēmumiem – ”OAO Almaz Antey”, “OAO NPO Bazalt”JSC Kalashnikov”, “JSC Sirius”, “OJSC Stankoinstrument”, “OAO JSC Chemcomposite”, “JSC Tula Arms Plant”, “NPK Technologii Maschinostrojenija” un “OAO Wysokototschnye.

Papildināts arī to fizisko un juridisko personu loks, kurām piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā. Zināms, ka sarakstā iekļautas vairākas Krievijas amatpersonas un uzņēmumi, kā arī personas no pašpasludinātās «Doņeckas tautas republikas» un Krievijas okupētās Krimas.