Mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi

Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Militārā dienesta likuma grozījumus.
Tie paredz, ka vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Patlaban krīzes situācijās militārajā dienestā nevar pieņemt motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka bruņotajos spēkos efektīvi var karot arī citu valstu pilsoņi, norādījusi Aizsardzības ministrija.
Noteiktas prasības, lai ārzemnieku varētu pieņemt dienestā. Ārzemnieks nedrīkstēs būt kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Ārzemnieka pieņemšanai Latvijas armijā jāatbilst nacionālās drošības interesēm. Tāpat viņš nedrīkstēs būt bijis PSRS vai Latvijas PSR dienestā. Tāpat noteikts, ka ārzemniekam jāprot valsts valoda vai vismaz viena no NATO oficiālajām valodām – angļu vai franču –, kā arī paredzēta virkne citu nosacījumu.
Militārā dienesta likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk ar Latvijas armijas karavīru pirms termiņa varēs izbeigt dienesta līgumu, ja viņam būs dubultpilsonība ar citu trešo valsti, piemēram, Krieviju vai Baltkrieviju, vai kādu citu, kas nav ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina. Dubultpilsonības formalitātes karavīriem jāsakārto līdz nākamā gada 1.aprīlim, paredz likuma grozījumi.
Likuma izmaiņas arī paredz uzlabot nosacījumus topošajiem Latvijas karavīriem, tostarp atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt šos termiņus. Līdz šim pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts: pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, deputātiem iepriekš sacīja Latvijas armijas pārstāvji.
Tāpat likuma grozījumi paredz turpmāk arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem prast vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām atbilstošā līmenī. Pašreiz šī prasība ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi. Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē, gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem ir aktualizējusies nepieciešamība pārvaldīt angļu vai franču valodu, norādījuši likumprojekta autori. Šī prasība būs no nākamā gada 1.janvāra.
Vēl par tēmu:
Svētku tradīcijas Latvijā – aptauja atklāj, kā latvieši svin Ziemassvētkus
40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālāk