Ministru prezidente: jāveido pilna spektra aizsardzības un atturēšanas politika Baltijas reģionā
Ceturtdien, 20.novembrī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu alianses drošības un aizsardzības stiprināšanu pēc Krievijas agresijas Ukrainā, Velsas samita lēmumu iedzīvināšanu, informē Ministru kabineta Preses dienests.
Tai skaitā NATO Gatavības rīcības plānu, kā arī stratēģiskās komunikācijas nozīmi, īpaši tā dēvētā „hibrīdkara modeļa” kontekstā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma pateicās par NATO iesaisti un noteikto rīcību, stiprinot drošību Baltijas valstīs pēc Krievijas agresijas Ukrainā. „Krievijas agresija Ukrainā un starptautisko tiesību neievērošana ir iedragājusi stratēģisko drošības vidi, tādēļ arī NATO piemērojas šīm izmaiņām, t.sk., nostiprinot sabiedroto drošību un īstenojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus. NATO ir aizsardzības savienība, tā nevienu neapdraud, bet nodrošina sabiedroto drošību. NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīga un apliecina NATO klātbūtni Latvijā. Mēs ļoti augstu novērtējam kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus mūsu reģionā,” uzsver L.Straujuma.
Tikšanās laikā pārrunāti arī NATO samitā Velsā pieņemtie lēmumi, kas ir stratēģiski ļoti svarīgi Latvijai un Baltijas reģionam, t.sk., NATO Gatavības rīcības plāns, kas paredz turpināt un stiprināt pieņemtos kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus, kas tiek īstenoti kopš Krimas okupācijas un aneksijas. Plāns ir vērsts uz alianses dalībvalstu aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanu, lai adekvāti varētu stāties pretim izaicinājumiem.
J.Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Latvijas apņemšanos vēlākais līdz 2020.gadam panākt aizsardzības budžetu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmēra, tāpat kā Igaunijā. „Latvijas lēmums palielināt finansējumu aizsardzībai ir apsveicams, turklāt svarīgi ir ne tikai rast finansējumu, bet investēt to tālredzīgi un nepieciešamajās sfērās. Esmu guvis pārliecību, ka Latvija rīkojas pārdomāti. Investīcijas drošībā un aizsardzībā ir katras valsts pienākums, arī miera laikos,” norādīja J.Stoltenbergs.
L.Straujuma apliecināja, ka ārējā un iekšējā drošība ir valdības prioritāte.
NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja arī Latvijā izveidoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidi, izceļot tā nozīmi aizsardzības spēju stiprināšanā, lai stātos pretī hibrīdkara draudiem.
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk
