• Tweet

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka uzskaites un grāmatvedības jautājumi lielākajā daļā ministriju un centrālo valsts institūciju ir sakārtoti. Šogad Valsts kontrole nav izsniegusi nevienu atzinumu ar iebildi par finanšu pārskatu. Tas ir labs rezultāts, kas sasniegts ilgstošā darbā ar valsts pārvaldi, gadu no gada ar ieteikumu palīdzību un to ieviešanas uzraudzību panākot uzlabojumus. Tādēļ pastiprināta uzmanība šoreiz pārbaudēs tika pievērsta līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums.

“Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem – 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma.

Pie pasākumiem, kuri saistīti ar politikas ieviešanas efektivitāti un kuriem kopumā piešķirtais budžeta finansējums pārsniedz 22 miljonus eiro, pieskaitāma Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšana Iekšlietu ministrijā, izdevumi sertifikācijas pakalpojumiem, lai nodrošinātu autentifikācijas, elektroniskā paraksta un šifrēšanas sertifikātu iekļaušanu personas apliecībā (eID kartē) Iekšlietu ministrijā, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām Labklājības ministrijā, vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveide un Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības (monitoringa) sistēma Ministru kabinetā, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizēšana Valsts ieņēmumu dienestā, atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei līdzekļu izlietojums Ekonomikas ministrijā un ostu publiskās lietošanas infrastruktūras attīstība Satiksmes ministrijā.

VK ieskatā sabiedrība nevar būt pārliecināta par šiem pasākumiem piešķirtā budžeta finansējuma izlietojuma efektivitāti.

Otra problēmu joma ar nozīmīgu finanšu ietekmi nepilna 21 miljona eiro apmērā, kurā Valsts kontrole konstatēja pārkāpumus un neatbilstības, saistīta ar nozīmīgiem trūkumiem iekšējās kontroles pasākumos. Šādus pārkāpumus VK konstatēja trijos pasākumos – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 2015.gadā piešķirtās dotācijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sabiedriskajiem, izlietojums, Veselības ministrijas rīcības atbilstība, nodrošinot rezidentu pienākumu izpildi, un Datu valsts inspekcijai papildus piešķirtā finansējuma izlietojums Tieslietu ministrijā.

Vēršoties pret valsts līdzekļu pretlikumīgu izšķērdēšanu, arī šogad VK vērsīsies Prokuratūrā ar iesniegumiem, rosinot vērtēt amatpersonu atbildību. Pašlaik ir sagatavoti divi šādi iesniegumi – viens saistībā ar revīzijā Kultūras ministrijā atklāto, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka 2015.gadā ir izmaksājusi prēmijas par darba rezultātiem 2014.gadā 16 darbiniekiem, kuri 2014.gadā šajā iestādē nestrādāja, otrais saistīts ar revīziju Veselības ministrijā, kurā konstatēts, ka Valsts sporta medicīnas centrs neatļauti un pretēji atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam ir sniedzis bezmaksas medicīniskos pakalpojumus saviem darbiniekiem kopumā 493 gadījumos. Attiecībā uz pārējiem konstatējumiem turpinās informācijas izvērtēšana.

Veicot finanšu revīzijas, sniegti 26 atzinumi par gada pārskatu. Lai gan 2015.gads ir pirmais pēdējo 10 gadu laikā, kad VK nav sniegusi nevienu atzinumu ar iebildi, septiņām institūcijām tomēr ir akcentēti būtiski tiesību normu pārkāpumi vai neatbilstības.

Savukārt trīs institūcijām – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), NEPLP, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – atzinumu ar apstākļu akcentējumu sniedzam jau trešo gadu pēc kārtas. Piemēram, IZM konstatējām, ka stipendijas daļai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu ir izmaksātas, neievērojot Ministru kabineta noteikumu prasības. Revīzijā pārkāpumi konstatēti trijās no pārbaudītajām piecām izglītības iestādēm. Kopējais prettiesiski izmaksāto stipendiju apmērs – 104 123 eiro.

“Par atsevišķu institūciju vēlmi, tuvojoties gada noslēgumam, maksimāli izmantot piešķirtos, bet vēl neizlietotos līdzekļus, runājam nebūt ne pirmo gadu. Un tas ir situācijā, kad trūkst naudas valstij būtisku pasākumu finansēšanai. Tiek maksāti līgumos neparedzēti avansi, apmaksāti pakalpojumi, kas tiks saņemti tikai nākamajā gadā, veikti prettiesiski nodokļu avansa maksājumi,” stāsta E. Krūmiņa. Līdere minēto maksājumu veikšanā 2015.gadā bijusi Veselības ministrija, izmaksājot 0,2 miljonus eiro. Tomēr pozitīvi vērtējams ir fakts, ka VK revīziju rezultātā nepamatoti veikto maksājumu apmērs ir samazinājies septiņas reizes – no 2,8 miljoniem eiro 2014.gadā uz 0,4 miljoniem eiro 2015.gadā.

Bez iepriekš minētajiem pārkāpumiem finanšu revīzijās joprojām tiek konstatēti arī iepirkuma procedūru pārkāpumi, kļūdas atlīdzības aprēķinos, dienesta transporta līdzekļu izmantošanas neatbilstības un citi.

Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/