• Tweet

Streikojošo ģimenes ārstu galveno prasību palielināt kapitācijas naudu varētu izpildīt, tajā iekļaujot jaunu – kvalitātes – sadaļu, veselības nozares stratēģiskajā padomē rosināja veselības ministre Anda Čakša, kas atcēlusi savu gaidāmo atvaļinājumu, lai risinātu veselības nozares samilzušās problēmas.

Ministre iesniegusi priekšlikumu skatīties uz kvalitātes kritērijiem kā iemeslu mainīt kapitācijas naudā sadaļu, pieliekot klāt kvalitāti. Pēc Čakšas vārdiem, šāda pieeja kapitācijas naudas palielināšanai būtu labs ieguvums.

“Mēs gan uzlabotu darba efektivitāti, vairāk mērītu rezultātu, gan vienlaikus ieliktu klāt lielāku finansējumu tieši ģimenes ārstiem,” sēde pauda Čakša.

Kopumā šāds palielinājums varētu prasīt papildu divus miljonus eiro, kas nāktu klāt pašlaik nozarē atalgojumiem paredzētajiem 80 miljoniem eiro.

Par šo piedāvājumu ceturtdien, 13.jūlijā, arī lems Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika komiteja, kas līdz šim noraidījusi esošos priekšlikumus.

Kā zināms, sākot no 3.jūlija vairāk nekā 650 ģimenes ārsti sākuši beztermiņa streiku, prasot lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei, sakārtotu e-veselības sistēmu un arī pašreizējo ģimenes ārstu prakšu darbības principu saglabāšanu.

Šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: Valsts kanceleja