• Tweet

Šā gada 8. februārī Zemkopības ministrijas speciālisti “Latvijas radio 1” raidījuma “Kā labāk dzīvot” tiešraidē tika aicināti iepazīties ar trešās puses izstrādātu pētījumu par pesticīdu atliekvielu klātbūtni Latvijā audzētos augļos un dārzeņos. Pētījuma rezultātā autori konstatējuši, ka pesticīdu atliekvielu daudzums augļos un dārzeņos nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās prasības, t.i. – tās pat vairākkārt ir zem maksimāli pieļaujamām normām, kas apliecina, ka saimniecībās, kuru produkcija tika analizēta, ir ievērotas visas prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Taču raidījumā izskanējušajā viedoklī pētījuma rezultāti tika nekorekti interpretēti.

ZM parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs: ”Jāsaka, ka jebkurš pētījums, kas tiek veikts, var kļūt par būtisku atspēriena punktu vienā vai otrā nozarē, taču jebkādi pētījumi ir jāveic atbildīgi. Man ir patiess prieks, ka ir organizācijas, kas iegulda savu darbu un velta laiku šādiem pētījumiem, it sevišķi, ja pētījuma rezultāti apliecina normatīvo aktu ievērošanu Latvijas dārzkopības un augļkopības nozarē. Taču, ja mēs skatāmies plašāk un izsakām individuālus pieņēmumus, tiem ir jābūt ar skaidru pamatojumu. Turklāt pētījums jāīsteno korekti, ievērojot un iekļaujot visus ietekmējošos faktorus, kā arī nedrīkst pētījumā savienot divas nesavienojamas lietas. Tas var novest pie nepilnīgiem un, iespējams, pat absolūti nepatiesiem apgalvojumiem, kas var novest pie sabiedrības dezinformācijas jeb mūsdienās diemžēl populāro “fake-news” veidošanas.”

Jānis Grasbergs kā piemēru min pētījumā norādītos datus, uzsverot, ka, pirmkārt, nevienā no pētījuma produktiem (kartupeļiem, āboliem un burkāniem) netika konstatēti nekādi normatīvo aktu jeb normu pārkāpumi, otrkārt, uzsverot, ka šīs prasības ne tikai netika pārkāptas – tās pat esot “tālu” no noteiktās robežas, kad varētu tikt atzītas par neatbilstošām. Viens piemērs: pētījumā analizētie ābolu paraugi, kuros konstatētais dažu darbīgo vielu atliekvielu daudzums norādīts <0,01 mg/kg, kas patiesībā nozīmē, ka šīs darbīgās vielas paraugos nav atrodamas vispār.

Zemkopības ministrija atbalsta ikvienu Latvijas lauksaimniecisko ražotāju. Turklāt nav korekti pretnostatīt konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas veidus, ja abu veidu saimniecībās tiek iegūta kvalitatīva un droša produkcija. Produktu analīžu rezultāti norāda uz Latvijā ražotās produkcijas atbilstību pārtikas drošības prasībām. Turklāt atliekvielas paraugos konstatētas mazos daudzumos, vairākas reizes mazāk nekā ES noteiktajās pieļaujamajās normās.

Veiktā pētījuma rezultātu interpretācijā ir pieļautas vairākas neprecizitātes. Biedrības veiktajā pētījumā konstatēts neliels atliekvielu daudzums desmit analizētajos ābolu, kartupeļu un burkānu paraugos. Rezultāti satur maldinošu informāciju par amonija glufosināta un glifosāta klātbūtni – vielas tika meklētas paraugos, taču rezultāti norāda, ka paraugos šo vielu nav.

ES ir vienas no stingrākajām pārtikas drošības prasībām pasaulē. Tiek atļauti tikai tādi augu aizsardzības līdzekļu lietojumi, par kuriem gūta pārliecinoša informācija, ka izaudzētā produkcija ir droša cilvēka veselībai, kā arī to lietošanas procesā netiek nodarīts kaitējums videi.

Atbildīgās institūcijas nodrošina Latvijas lauksaimnieku un saražotās produkcijas uzraudzību. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ik gadu veic pārbaudes saimniecībās, uzraugot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Savukārt Pārtikas veterinārais dienests uzrauga apritē laistās pārtikas atbilstību kvalitātes un drošības prasībām.

Latvijā katru gadu realizē divas pesticīdu atlieku uzraudzības programmas pārtikas produktos – Latvijas nacionālo programmu un ES koordinēto pesticīdu kontroles programmu. Latvijas Nacionālo pesticīdu kontroles programmu izstrādā Zemkopības ministrija sadarbībā ar VAAD un PVD, izvērtējot pesticīdu lietojumu Latvijā, ņemot vērā lauksaimniecības kultūru audzēšanas apjomus un ES konstatētos pesticīdu atlieku normu pārsniegumus konkrētos produktos. ES koordinēto programmu izstrādā Eiropas Komisija, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) izvērtējumu par aktuālajām pesticīdu atliekām, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultātiem un citiem aspektiem.