• Tweet

Veselības ministre Anda Čakša cer ar rakstisku piedāvājumu Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai palielināt kapitācijas naudu jeb summu, ko ārsts ik mēnesi saņem par katru pacientu, pielikt punktu ģimenes ārstu streikam.

Kā LTV7 raidījumam “Točki nad i” atzina ministre, viņa ir gatava nosūtīt streikojošajiem ārstiem rakstisku piedāvājumu palielināt kapitācijas naudu par 26% – 27%. Neraugoties uz to, ka streikojošie ārsti prasīja 30% palielinājumu, asociācijas pārstāvis Anatolijs Požarskis sacīja, ka ārsti ar prieku pieņems šo priekšlikumu.

Veselības ministre uzsvēra, ka 30% varētu ieviest no nākamā gada, bet ar nosacījumu, ja ārsti atsāks strādāt. Ministre uzsvēra, ka šis priekšlikums paredz streika izbeigšanu, norādot, ka lai iešķirtu vairāk naudas, jāvienojas par noteiktiem kritērijiem.

“Kamēr ārsti streiko un pieņem 20 pacientus dienā, šis nosacījums nav izpildīts. Tāpēc mēs vēlamies skaidrus kritērijus, kam mēs dodam naudu,” sacīja Čakša.

Tikšanās ar Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi paredzēta 15.septembrī.

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti rudenī varētu atsākt pilna apmēra streiku. Tas notiks gadījumā, ja valdība nepildīs savus solījumus un mediķi nesaņems rakstisku piedāvājumu par prasību izpildi.

Kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās noritēja brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: LBAS