• Tweet

Minimālās algas celšana būtiski neietekmēs valsts budžetu, taču vienlaikus jāvērtē ieilgušās problēmas darba tirgū un ekonomikā, pirmdien Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Ašeradens norādīja, ka minimālās algas celšana ir fiskāli neitrāls pasākums un valdība to var atļauties, taču vienlaikus jāvērtē vairākas problēmas darba tirgū un ekonomikā.

Viņš paskaidroja, ka Latvijā aizvien pastāv būtiskas problēmas darba tirgū un ekonomikā, tai skaitā mazkvalificētā darbaspēka masveida aizplūšana no Latvijas,  darba algas pieauguma temps,  kā arī strādājošo reālā produktivitāte.

“Mums Latvijā aizvien ir 140 000 cilvēku, kas oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga. Ja notiek lielāks spiediens minimālās algas palielināšanā, tad pavisam iespējams, šie cilvēki var zaudēt darbu, jo darba devēji vairs nevēlēsies maksāt šādu algu,” sacīja Ašeradens.

“Ņemot vērā Latvijas problēmas, kas galvenokārt saistās ar mazkvalificētā darba spēka aizbraukšanu no Latvijas, būtiski būtu pēc iespējas ātrāk minimālo algu tuvināt Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, lai liktu potenciālajam aizbraucējam pirms valsts pamešanas nopietni izšķirties,” sacīja Ašeradens.

FM pārstāvis norādīja, ka pašlaik notiek politiska diskusija par minimālās algas pakāpenisku celšanu, uzsverot, ka ģeopolitisko iemeslu dēļ Latvijā ekonomika atdziest, tāpēc svarīgi izsvērt visus aspektus : “Ja minimālā alga Latvijā augs laikā, kad darba produktivitātes pieaugums būs zemāks par darba algas pieaugumu Latvijas piedāvājums var kļūt konkurēt nespējīgāks”.

Jau vēstīts,  ka minimālā alga, iespējams, nākamgad pieaugs no 360 līdz 375 eiro.