Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstīšanas uzsākšanas to atbalsta jau 84% no kvoruma

Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas uzsākšanas šo visai nozarei saistošo koplīgumu parakstījuši jau 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Savāktais parakstu skaits veido 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma. Vienlaikus Saeimas Sociālo un Darba lietu komisija otrdien, 12.jūnijā, atbalstīja ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgu grozījumu Darba likumā, virzot to izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā.
Ar minētajiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē pret valstī noteikto. Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.
Tāpat turpinās aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt ģenerālvienošanos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības apkopotā informācija par parakstījušajiem uzņēmumiem liecina, ka vienlīdz aktīvi koplīgumu atbalsta gan lieli, gan mazi uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Aptuveni 40% no parakstītājiem ir nelieli uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 500 tūkstošiem eiro, savukārt vairāk nekā puse parakstītāju ir uzņēmumi reģionos.
“Nozaru ģenerālvienošanās visā Eiropā un OECD valstīs, tostarp Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, ir plaši izmantots instruments, kas ļauj sociālajiem partneriem regulēt ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus. OECD savos pētījumos ir īpaši uzsvērusi koplīgumu efektivitāti, pildot vairākas būtiskas funkcijas sabiedrības interesēs, tostarp nodrošinot adekvātus darba apstākļus, veicinot sociālo iekļautību, ekonomiskos ieguvumus un nodrošinot sociālo dialogu. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru koplīgumu virzienā, nedzīvas likuma normas aizstājot ar katrai nozarei atbilstošiem risinājumiem. Būvniecības nozare šobrīd ir ļoti tuvu ģenerālvienošanās noslēgšanai, taču galu galā izšķirošais lēmums būs jāpieņem Saeimai, atbalstot grozījumus Darba likumā,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ar grozījumiem paredzēts papildināt Darba likuma 68.pantu, nosakot, ka “ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas par virsstundu darbu apmēru var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga – ne mazāk kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.”
Ģenerālvienošanās projektā noteikts, ka ģenerālvienošanās tiks publicēta un stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka samazinātu virsstundu apmaksas likmi.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk