• Tweet

Atļauja pa tiešo norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gada garumā maksāt izlīdzināto maksājumu par apkuri ir uzskatāma par labu mēģinājumu atvieglot iedzīvotāju katastrofālo nespēju apmaksāt komunālos pakalpojumus.

Tomēr šīs ieceres nerisina problēmu pēc būtības, proti, pārāk augstos tarifus un iedzīvotāju maksātsnespēju.

To sarunā ar Neatkarīgo atzina Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāts, kādreizējais Rīgas domes deputāts Sergejs Dolgopolovs.

Parlamenta apakškomisija vakar atbalstīja ieceri noteikt iedzīvotājiem iespēju par siltumapgādi norēķināties tieši ar pakalpojumu sniedzējiem. Tiešie norēķini nenozīmētu individuālus līgumus starp katru dzīvokļa īpašnieku un pakalpojuma sniedzēju – līgumam ar māju jābūt vienam, tomēr norēķini tiktu veikti individuāli. S. Dolgopolovs atzina, ka tā iedzīvotājiem būtu laba alternatīva. Tie, kuri nevēlētos uzņemties papildu rūpes, turpinātu sadarboties ar apsaimniekotājiem, savukārt tie klienti, kuri starpniekiem neuzticas, varētu izmantot norēķinu centrus. Ekonomikas ministrija arī norāda, ka Jēkabpilī jau pašlaik ir spēkā tiešie norēķini, bet Rēzeknē ir spēkā individuāli līgumi un līdz ar to arī norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat Ventspilī un Jelgavā ir spēkā individuāli līgumi un norēķini notiek tieši ar pakalpojuma sniedzēju.

Tikmēr jautājumu par izlīdzinātiem norēķiniem par siltumapgādi apakškomisijā plāno papildus izdiskutēt. Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar ieceri, kas ļautu iedzīvotājiem veikt apmaksu par siltumapgādi visa gada garumā, tādējādi samazinot rēķinu slogu ziemas periodam. S. Dolgopolovs komentē, ka līdzīga sistēma pašlaik jau pastāvot klientu attiecībās ar Latvijas gāzi, kas piemēro izlīdzināto maksājumu visa gada garumā. Deputāts uzskata, ka šī sistēma nedrīkstētu būt obligāta, bet gan tikai kā alternatīva tiem, kuriem ir grūtības ziemā maksāt augstos rēķinus. S. Dolgopolovs arī piebilda, ka, neraugoties uz visu ierosmju lietderīgumu, tā tomēr ir problēmas stiepšana garumā, nevis risināšana.

Kā zināms, līdz šim pie Saeimas un valdības ēkām jau ir notikuši vairāki piketi, kuros iedzīvotāji pieprasa samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei. Ja pirmskrīzes gados Latvijā apkurei tika piemērota 5% likme, tad ekonomisko problēmu lāpīšanai valdība to paaugstināja līdz 12%. Tā rezultātā iedzīvotāju parādi par apkuri ar katru mēnesi palielinās, taču parlaments joprojām spītīgi atsakās pat uzsākt diskusiju par PVN samazināšanu. Gan Saskaņas centrs, gan zaļzemnieki jau vairākkārt ir iesnieguši Saeimai likumprojektus, taču koalīcija neriskē nobalsot.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte