Mediķu streiks nav beidzies
Šonedēļ noslēdzas mediķu brīdinājuma streiks pret pagarināto normālo darba laiku, taču situācija Latvijas slimnīcās ir tik katastrofāla, ka pat nestreikojot nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu mediķu dežūrām un operācijām. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzīst: «Mūs neapmierina tas, ka solītais mediķu algu pieaugums nav iekļauts likumā, taču ieročus, nesagaidot atbildes uz mūsu jautājumiem, pagaidām nežvadzināsim.»
Vairāki simti mediķu jūnijā un jūlijā atteicās strādāt pagarināto normālo darba laiku, tas ir, laiku virs normālām darba stundām – 160 mēnesī, kā tas ir citās nozarēs. Iemesls brīdinājuma protesta akcijai bija valdības un Saeimas ilgstoša nevēlēšanās risināt mediķu atalgojuma jautājumu. Pagarinātais normālais darba laiks tika ieviests krīzes gados, lai ļautu mediķiem strādāt ilgākas darba stundas, taču faktiski tas kļuva par pastāvīgu normu un pazemo mediķus, jo atšķirībā no citām nozarēm mediķi par virsstundu darbu saņem tādu pašu samaksu kā par parastu darba dienu. Citās nozarēs, kur to regulē Darba likums, piemaksa ir 100 procentu apmērā. Brīdinājuma streiks atklāja bīstamu situāciju medicīnā – akūtu māsu trūkumu, kura dēļ ir problemātiski nodrošināt daudzu nodaļu darbu, īpaši operāciju norisi.
«Mēs runājam par to, ka mediķi beiguši brīdinājuma streiku, iebilstot pret pagarināto normālo darba laiku, taču reālitāte Latvijas slimnīcās ir tāda, ka streika apstākļi nav un nevar būt beigušies – lai arī daudzas māsas un ārsti atsākuši strādāt ierastajā režīmā, visās jomās ir mediķu trūkums,» Neatkarīgajai sarunā saka P. Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme. Stradiņa slimnīcā mēnesi māsas un atsevišķi ārsti nestrādāja pagarināto normālo darba laiku, protestējot pret netaisnīgiem darba apstākļiem un virsstundu neapmaksāšanu medicīnā.
Mediķi streikoja arī citās slimnīcās. «Esam panākuši solījumu no Veselības ministrijas un valdības solījumu, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināts ārstniecības personu atalgojums, taču diemžēl pagaidām šis solījums, tāpat kā valdības apņemšanās nodrošināt veselības nozarei finansējumu virs četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, nav ietverts nekādos dokumentos,» protestu ieguvumus vērtē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Protesta akcijas rezultātus V. Keris vērtē ar plusa zīmi, jo «valdības gaiteņos sākts runāt pietiekami skaļi par problēmu medicīnā». Tagad svarīgākais ir panākt, lai solītais nepaliktu valdības protokolos, tāpēc arodbiedrība sekos līdzi Veselības ministrijas un valdības rīcībai un augusta otrajā pusē lems par turpmāko rīcību. «Paldies tiem mediķiem, kuri atteicās no viena mēneša materiālā labuma un piedalījās streikā, lai varētu iekustināt sarunas par atalgojuma pieaugumu, īpašs paldies māsām,» saka V. Keris, uzskatot, ka streika panākums ir Saeimas lēmums sākt pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. «Diemžēl jāsaka arī sliktas lietas – veselības nozares finansēšanas likumā nav iekļauts solījums par konkrētu veselības finansējuma pieaugumu, tāpat likumā nav nekā par mediķu algām, tāpēc atkal iesniedzām priekšlikumus ministrijai,» saka V. Keris.
«Noticēt tam, ka kaut kas mainīsies, ir ļoti grūti, jo valdība ar vienu roku dod, ar otru – ņem,» saka S. Plūme no P. Stradiņa slimnīcas. Streikojošie sapratuši: jā, ir cilvēki, kuri ne pie kādas algas neatteiksies strādāt ilgas virsstundas, taču, ja par normālu darba laiku māsām būtu laba samaksa, daudzas māsas un arī ārsti nestrādātu nežēlīgi garās stundas, bet būtu kopā ar savām ģimenēm. Situācija, kad nav iespējams veikt operācijas vai nodrošināt adekvātu pacientu aprūpi, jo nav māsu, ir realitāte, kas turpinās arī pēc protesta akcijas. Vai to politiķi ir sapratuši vai arī izliekas neredzam?
UZZIŅAI
Mediķu arodbiedrības prasības
Prasība: Atcelt Ārstniecības likumā noteikto pagarināto darba laiku ārstniecības personām (līdz 1. jūlijam tas bija 240 stundas, tagad – 220 stundas) un maksāt par virsstundām dubultu samaksu
Izpildītais: Pagarinātais normālais darba laiks nav pilnībā atcelts, taču ir samazināts līdz 220 stundām un panākts solījums, ka to atceļ līdz 2020. gadam pilnībā
Prasība: 1) iekļaut Veselības nozares finansēšanas likumā solīto veselības finansējuma pieaugumu un skaidri iezīmēt, ka 2020. gadā veselībai tiek novirzīti vairāk nekā 4% no IKP; 2) iekļaut likumā plānoto mediķu atalgojumu no 2018. gada.
Izpildītais: likumprojektā pagaidām tas nav iekļauts
Avots: LVSADA, Neatkarīgā
Foto: Hamza Butt/ https://www.flickr.com/photos/149902454@N08/ https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālāk