• Tweet

Lai gan vienošanās par ģimenes ārstu algu paaugstināšanu ir panākta, ģimenes ārsti papildus prasa kapitācijas naudas pieaugumu par 30%. Šim mērķim papildus vajadzētu apmēram trīs miljonus eiro.

Kā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja veselības ministre Anda Čakša, jaunās ģimenes ārstu prasības nozīmē, ka paredzētajiem 80 miljoniem eiro mediķu algu palielināšanai nāktu klāt vēl trīs miljoni eiro.

Streikojošo ģimenes ārstu galveno prasību palielināt kapitācijas naudu varētu izpildīt, tajā iekļaujot jaunu – kvalitātes – sadaļu.

Viņa atzina, ka ar kapitācijas naudu saistītajos kvalitātes kritērijos būs iekļautas dažādas prasības. Piemēram, veikt 4 līdz 6 bērna apskates viņa pirmā dzīvības gada laikā, regulāri uzraudzīt asinspiedienu pacientiem, kuriem ir infarkta vai insulta risks.

Ministre atklāja, ka, lai gan ģimenes ārsti ir privātuzņēmēji, ne visiem ir pieņemama šī darbības forma – daudzi labprāt gribētu būt darba ņēmēji. Risinājums ir kopprakses, kas nozīmē to, ka līdzās strādā vairāki ārsti.

“Šobrīd ģimenes ārstu protesti ir beigušies un ārsti ir ieinteresēti strādāt,” sacīja ministre.

Jau vēstīts, ka ģimenes ārsti rudenī varētu atsākt pilna apmēra streiku.  Kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās norit brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: Saeimas kanceleja