• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome rīt, 15. oktobrī, lems par protesta akcijām sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to joprojām netiek stāstīts.

Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpes valsts finansējumam 2020. gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Taču Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 1,2 miljardus euro, kas veido tikai 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir tie paši 1,2 miljardi euro, kas veido 3.87% no IKP.

Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 milj. euro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 milj. euro. Par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus gadiem ilgi. Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Visbeidzot, šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole. Neraugoties uz to, valdība prettiesiskā veidā ignorē pienākumu šo problēmu risināt.

Tiek norādīts, ka naudas trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas.

“Atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē,” pauž arodbiedrība.