• Tweet

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu brigādes drīkst konsultēt iedzīvotājus akūtās situācijās, ja pacients ir pats atnācis uz ātrās palīdzības staciju vai brigādes atrašanās punktu, taču visbiežāk varētu gadīties situācija, ka mediķiem nav ambulatorai izmeklēšanai un ārstēšanai atbilstošu instrumentu vai medikamentu un jebkurā gadījumā būs jāuzmeklē ģimenes ārsts vai speciālists, Neatkarīgajai skaidro NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša.

Diemžēl rīdzinieci Dinu (vārds mainīts) ātrās palīdzības mediķi Rīgas rajonā, kur viņa kopā ģimeni pavadīja brīvdienas, pat neuzklausīja, sakot: zvaniet 113, tad palīdzēsim. Sieviete, kuras meitai akūti bija sākušās asas auss sāpes, apgalvo, ka viņu neuzklausīja arī privātas klīnikas ārste, kurai savukārt tikko bija beigusies darba diena.

Dina ar ģimeni brīvdienas un atvaļinājumu pavadījusi Carnikavā, tomēr zinot, ka pilsētā nav poliklīnikas, brīdī, kad meitai sākusi sāpēt auss, sieviete devusies uz netālajiem Ādažiem, kur ir medicīnas centrs. «Tas bija pēc četriem pēcpusdienā, bet, kā izrādījās, visi jau bija beiguši darbu un vienīgais, kas bija sastopams uz vietas, bija sargs. Viņš teica, ka palūkosies, vai vēl kāds speciālists strādā, taču neviena vairs nebija. Sargs teica, lai aizejam pie ātrās palīdzības mediķiem, kuri pašlaik ir uz vietas,» notikumus atstāsta Dina, «mēs pieklauvējām un lūdzām palīdzēt, vismaz ar konsultāciju – tik daudz reižu stāstīts, ka nav ko nodarboties ar pašārstēšanos –, taču sieviete, kura atvēra durvis, sacīja: ja mums nepieciešama palīdzība, lai saucam 113, un durvis aizvēra.»

Otru nepatīkamu pārsteigumu ģimenei sagādāja kādas ārstes privātprakse, kura ar medicīnas māsas starpniecību tā arī pateikusi: man beidzies darba laiks. «Mēs bijām gatavi maksāt, taču palīdzību vienalga nesaņēmām, atlika tikai aptieka, kur iedeva pilienus,» stāsta Dina. Nākamajā dienā ģimene vēl vienas ārstes privātpraksē Carnikavā noskaidrojusi, ka Ādažos ir otolaringologa prakse, un tur saņēmuši palīdzību. «Mēs jau esam pieraduši, ka pie ārstiem nevar tikt, rēķināmies, ka jāmaksā arī par palīdzību bērniem, taču tas bija šoks, ka ārsti atsaka konsultāciju un nepasaka neko, jo vienam darba laiks beidzies, otram – atpūtas brīdis,» secina Dina.

NMP dienesta speciāliste I. Bukša norāda, ka pacientam šādās situācijās jāzvana ģimenes ārstam vai gadījumā, ja viņš nav sasniedzams, ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim 66016001, kur ieteiks, kā rīkoties (Dina Neatkarīgajai norāda, ka ģimenes ārstam nav zvanījusi, jo viņš strādā Rīgā un nezinātu, kur meklēt palīdzību Carnikavā vai Ādažos). «Tomēr, ja tā nav trauma vai kritiska situācija, iesakām vispirms zvanīt,» saka I. Bukša. Taču viņa arī norāda, ka NMP brigādes drīkst un tām ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri ir atnākuši paši pēc palīdzības. Ir situācijas – un tā tas varbūt būtu bijis šajā gadījumā –, kad specifisku veselības problēmu gadījumā ātrās palīdzības mediķi reāli nevar palīdzēt, jo viņu rīcībā nav ne tādu iekārtu, ne medikamentu. «Ātrās palīdzības brigādes ir specifiski nokomplektētas tā, lai glābtu dzīvību, parastu medikamentu pret sāpēm vai antibiotiku nav, tas nereti rada neizpratni iedzīvotājos, tāpēc mēs vēlreiz atkārtojam – vislabāk šādās situācijās var palīdzēt ģimenes ārsts, kurš norīko pie attiecīga speciālista vai arī pats sniedz palīdzību,» skaidro I. Bukša. Viņa vēlreiz atgādina, ka ātrās palīdzības punkts nav vieta, kur saņemt ambulatoro palīdzību, bet brigāde var veikt pacienta apskati, kurš atnācis pats, noformējot to kā ambulatoro palīdzību, taču tas visbiežāk beidzas ar ieteikumu vērsties pie ģimenes ārsta.

Avots: nra.lv /Inga Paparde