Mazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos

Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs.
Gada laikā (aprīlis pret aprīli) mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,1% (pēc nekoriģētiem datiem). Mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tas pieauga par 0,5% (pēc sezonāli koriģētiem datiem), straujāk pieaugot pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījumam.
Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikas precēm un degvielai tas samazinājās.
Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,4%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecību, kur apgrozījums samazinājās par 5,6%, un kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (samazinājums par 4,9%). Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 18,4%) un sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 14,6%). Tas strauji pieauga arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 8,2%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 6,7%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 6%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 4,5%). Mērenāks kāpums bija farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 1,6%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 1,2%) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 0,8%).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās mēreni – par 0,5%, ko lielā mērā noteica zemā bāze iepriekšējā gada aprīlī, kad pārtikas preču apgrozījums saruka par 4%. Tomēr pārtikas produktu cenas turpina pieaugt, tādējādi ietekmējot pārtikas preču apgrozījumu.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 8,5%), un turpināja samazināties arī pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem – par 11,2%. Otro mēnesi pēc kārtas apgrozījums pieauga mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 8,9%).
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās aprīlī strauji samazinājās – par 4,9%, salīdzinot ar 2024. gada aprīli, neskatoties uz zemākām degvielas cenām, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. To lielā mērā ietekmēja augstā bāze 2024.gada aprīlī, kad degvielas apgrozījums strauji pieauga.
Kopumā š. g. janvārī–aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums praktiski nebija mainījies. Salīdzinot ar 2024. gada janvārī–aprīlī, tas bija par 0,1% zemāks. To lielā mērā noteica pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 2,9% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 2,4%. Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,3%.
Tuvākajos mēnešos, visticamāk, saglabāsies līdzīga tendence – pircēju aktivitāti mēreni veicinās pieaugošais atalgojums, ko ietekmē nesenās nodokļu izmaiņas, kā arī procentu likmju samazinājums. Tomēr augstais pārtikas cenu līmenis joprojām būtiski noslogos mājsaimniecību budžetus, kas ierobežos iespējas palielināt patēriņu straujāk. Tāpēc kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, visticamāk, būs pakāpenisks un nevienmērīgs. Papildu pozitīvu ietekmi var radīt pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenu samazinājums, ko paredz nesen noslēgtais memorands – tas potenciāli atbrīvos vairāk līdzekļu citiem ikdienas tēriņiem, tādējādi veicinot patēriņu arī ārpus pārtikas segmenta.
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk