Mazinās darbaspēka nodokļu slogu un vienkāršos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai virza grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar likumprojektu tiek pārskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamā minimuma sistēma.
Ar grozījumiem plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamā minimuma apmērs 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī (6 000 eiro gadā) līdz 1 000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā).
Vienlaikus, lai kompensētu neapliekamā minimuma palielinājumu, tiks ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes. Likme 25,5% apmērā tiks piemērota ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā, savukārt likme 33% apmērā ienākumiem, kas to pārsniedz. Ņemot vērā progresīvo likmju izmaiņas, ir izlīdzinātas piemērojamās IIN likmes arī pārējiem ienākumu veidiem.
Ar grozījumiem likumā paredzēts iekļaut regulējumu, kas noteiks nodokļa papildu likmes 3% piemērošanu fiziskās personas kopējā ienākumu apjoma pārsniegumam virs 200 000 eiro gadā. Papildu likme pirmo reizi tiks piemērota 2026. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē paredzēts ietvert ar IIN apliekamos ienākumus (tostarp algota darba ienākumus, ienākumu no kapitāla pieauguma un ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums), kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākums, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu).
Paredzēts paplašināt IIN atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem. Papildus pašreiz sedzamiem darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, atvieglojums tiks attiecināts arī uz darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma piemērošanai tiks noteikts kopējais atvieglojuma limits uz visiem darbiniekiem, kas tiks aprēķināts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro.
Ar grozījumiem tiks palielināts ar IIN neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām – līdz 100 eiro taksācijas gadā.
Līdz 2027. gada 31. decembrim tiks pagarināts laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokli ietur ienākuma gūšanas vietā.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk